Zema interese par pārtikas ziedošanu pēc derīguma termiņa beigām

5 komentāri

Pagājuši jau divarpus mēneši kopš brīža, kad stājās spēkā likuma grozījumi, kas ļauj ziedot labdarībai pārtikas produktus pēc to minimālā derīguma termiņa beigām. Pagaidām liela pārtikas ziedotāju aktivitāte gan nav vērojama.

Lielveikali un citi pārtikas izplatītāji pēc likuma izmaiņām drīkst ziedot tikai konkrētus produktus, kas marķēti ar norādi ”Ieteicams līdz…”. Tie ir, piemēram, makaroni, dažādi miltu izstrādājumi, eļļa, sāls, cukurs, dažāda sausā pārtika, kafija, tēja un citi produkti, kurus var lietot uzturā arī pēc noteiktā derīguma termiņa beigām.

Par likuma izmaiņām, kas ļautu palīdzēt vairāk trūkumcietējiem, jūlijā priecīgas bija vairākas labdarības organizācijas. Arī Samariešu apvienība, kura ik gadu palīdzību sniedz aptuveni 15 000 cilvēku. Taču ziedotāju aktivitāte līdz šim liela nav.

Lielveikals “Maxima” norāda, ka apjoms ir tāds, jo, līdzīgi kā citi veikali, seko līdz termiņiem un preču piegādēm.

“Mēs ļoti skrupulozi un detalizēti plānojam piegādes, lai neveidotos šie pārtikas pārpalikumi un to, kas atrodas plauktā, cilvēks nopirktu ar attiecīgu derīguma termiņu un viņu izlietotu. Bet, ja skatās Latvijā kopumā un ja runājam tieši par maizi, tās ir vidēji mēnesī septiņas tonnas, ko mēs būtu gatavi ziedot,” atklāj “Maxima Latvia” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Maizi gan, atšķirībā no citiem produktiem, kurus drīkst ziedot, labdarībai atļauts nodot ne vēlāk kā divas dienas pēc derīguma termiņa beigām. Veikals to arī nedrīkst atdot jebkuram, tāpēc ir spiests to vienkārši izņemt no pārdošanas.

“Mums šobrīd ir noslēgti trīs līgumi ar labdarības organizācijām. Divas atrodas Rīgā, bet viena – Jelgavā. Bet mēs aktīvi strādājam pie tā, lai arī citos reģionos būtu šie noslēgtie līgumi. Bet pašlaik šis process, lai noslēgtu līgumu ar labdarības organizāciju, lai viņš arī saņemtu PVD atļauju saņemt šo ziedojumu, ir diezgan garš process, kas arī nenotiek tik ātri, cik paši vēlētos,” turpina veikalu “Maxima” pārstāve.

Pārtikas un veterinārais dienests tikmēr uzsver, ka prasības ir tam, lai produktu apriti kontrolētu. Turklāt, arī labdarības organizācijām, lai ziedojumus saņemtu, ir ne tikai jāreģistrējas PVD, bet arī jāievēro vairākas prasības.

“Mēs noteikti pievēršam uzmanību, vai tiek ievērots šis pagarinājuma termiņš. Mēs pievēršam uzmanību, vai pārtika ir atbilstoši nodrošināta ar norādi. Vai pārtikai ir izsekojamība. Proti, izcelsmi apliecinoši dokumenti. Un, vai organizācija ievēro pārtikas uzglabāšanas nosacījumus,” uzsver PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības nodaļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Šobrīd pārkāpumus ar ziedoto pārtiku PVD nav konstatējis. Taču dienests secinājis, ka pēc likuma grozījumiem audzis labdarības organizāciju skaits, kas reģistrējušās PVD. Ja šogad kopumā PVD reģistrējušās deviņas organizācijas, tad septiņas no tām to izdarījušas pēc 1. jūlija, kad tikai šādām labdarības organizācijām saņemt ziedotu pārtiku kļuva iespējams.