Zandas Magones stāsts: No autobusu vadītājas līdz Dziesmu un deju svētku dalībnieces

0 Komentāru
Zandas Magones stāsts: No autobusu vadītājas līdz Dziesmu un deju svētku dalībnieces
Foto: TV3 Ziņas

Saulkrastu deju kolektīva “Jūrdancis” vadāšana ar autobusu pagājušajos Dziesmu un deju svētkos saulkrastietei Zandai Magonei bija liktenīga – nu viņa pati kļuvusi par dejotāju.

Uz tikšanos ar TV3 Ziņām Zanda atbrauc ar motociklu. To viņa iegādājusies nesen, lai dzīvē izmēģinātu ko jaunu. Savukārt par autobusa vadītāju viņa strādā 14 gadus. Šis arods Zandai esot gēnos, jo šoferis ir arī viņas tēvs.

Zanda Magone
deju kolektīva “Jūrdancis” dejotāja

No kaut kādu 4 gadu vecuma es braukāju viņam līdzi, sākumā smagajā mašīnā, tad jau arī autobusā. Tur stāsts ir tāds, ka es vispirms esmu pabeigusi vairākas augstskolas un tad man piedzima dēls, un viņu man palīdzēja auklēt viena draudzene, kura brīvajā laikā pabeidza trolejbusa vadītāja arodskolu, un tas mani ļoti ieinteresēja.

Trolejbusa vadītājas apliecību ieguva arī Zanda, un pie reizes nolika tiesības arī uz autobusu. “Es ieprecējos Saulkrastos un šeit sākumā neko nezināju, atnācu, pieteicos, šeit strādāja vieni vienīgi vīrieši, viņi bija ļoti izbrīnīti, ka sieviete būs par autobusa vadītāju. Bet tad pateica, ka varbūt ir laiks atšķaidīt šo vīriešu kolektīvu.”

Bez ikdienas reisiem, Zanda brauc arī norīkojumos – vadā tūristus un arī vietējos pašvaldības amatierkolektīvus. Brauciens uz pagājušajiem Dziesmu un deju svētkiem kopā ar deju kolektīvu “Jūrdancis” viņai izrādījās liktenīgs. Iedvesmojoties no kopā piedzīvotā, nu arī viņa ir šī deju kolektīva dalībniece.

Zanda Magone
deju kolektīva “Jūrdancis” dejotāja

Pagājušajos Dziesmu svētkos biju kopā ar viņiem visas 5 vai 6 dienas, no rīta līdz vakaram, visos priekos, bēdās, pusdienās, vakariņās, vakaros, un sapazināmies. Un meitenes un puiši teica, ko tu te tā braukā šurpu turpu, varbūt arī tu pati gribi dejot. Es jau pirms tam biju kolektīvu vedusi uz dažādiem pasākumiem, uz sadancošanām, un allaž ar tādu apbrīnu uz viņiem skatījusies un domājusi, kā viņi tik skaisti dejo, kādi viņiem tie tērpi, un tie puiši tik iznesīgi. Un tad tur tas augšā laikam bija sadzirdējis un deva man šo iespēju.

Bērnībā Zanda Magone bija dejojusi skolas deju kolektīvā, tomēr atzīst, ka vecās prasmes atgūt nemaz nav bijis viegli. No sākuma bijis bail. “Tā tautas deja nemaz nav viegla padarīšana, ne kurš katrs var tikt galā gan ar fizisko slodzi, kas ir diezgan smagi, kā arī jābūt matemātiķim, lai varētu atcerēties gan soļus, gan rakstu, saprast, kurā vietā tev ir jābūt tajā dejā.”

Kolektīvā Zanda iejutusies ātri. Uz lielāko daļu koncertiem viņa nu brauc gan kā dejotāja, gan ir arī šoferis. Ir gadījies, ka pie autobusa stūres viņa sēžas dejotājas tērpā. “Es esmu braukusi vairākas reizes, kad Saulkrastos ir pilsētas svētki un ir norīkots autobuss, un kādreiz gadās tā, ka ir kāds jāpaved vai kāds bērnu kolektīvs, tad es braucu tērpā, jo man tūlīt arī pašai jāuzstājas.”

Savukārt par to, ka šoferes pienākumi liedz pilnvērtīgi piedalīties visās kolektīva aktivitātēs, Zanda neskumst, galvenais ir kopā būšanas prieks. “Es nekad nejūtos kā apdalīta, ja es nevaru piedalīties aktīvāk tajā ballītē, iedzert kādu šampanieša glāzi, bet tas man absolūti netraucē justies labi.”

Nav izslēgts, ka Zandai savs kolektīvs būs jāstūrē arī uz šīs vasaras Dziesmu un deju svētkiem. Klusībā gan viņa cer, ka svētkus tomēr varēs izbaudīt tikai un vienīgi kā dejotāja.

0 Komentāru