Zāļu ražotājs “Rigvir” maldinājis ne tikai valsts institūcijas, bet arī pacientus, uzskata VM

3 komentāri

Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas pagājušajā nedēļā apturēja pretrunīgi vērtēto pretvēža līdzekļa “Rigvir” izplatīšanu, nekomentē, vai šķīdumam anulēs arī reģistrāciju. Šobrīd valsts atbildīgās institūcijas ir izņēmušas “Rigvir” ne vien no kompensējamo zāļu saraksta, bet tās ir aizliegts Latvijā pārdot arī par pilnu cenu.

Kamēr valsts vēl apsver iespēju ar negodīgo uzņēmumu tiesāties, pacientus par nodarīto kaitējumu veselībai aicina vērsties policijā.

“Rigvir” pārbaudes Eiropas Savienības oficiālu zāļu kvalitātes kontroles laboratorijā Lielbritānijā veiktas no septembra līdz martam. Atklājās, ka preparātā ir mazāks pretvēža vīrusa daudzums, nekā apstiprināts, zāles reģistrējot. Reaģējot uz satraucošo faktu, Nacionālais veselības dienests (NVD) lēma “Rigvir”, ko izmantoja melanomas ārstēšanai, svītrot no Valsts kompensējamo zāļu saraksta. Savukārt ZVA aizliegusi šķīdumu Latvijā izplatīt arī brīvajā tirgū. Tāpat brīdināti atbildīgie dienesti citās valstīs, kurās var iegādāties “Rigvir”.

Medikaments valstij gadā izmaksājis aptuveni 250 000 eiro, kompensējamo zāļu sarakstā to iekļāva 2011. gadā. Tātad, par, iespējams, nederīgām zālēm valsts šo gadu laikā uzņēmumam samaksājusi vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Faktiski pacienti ir kaut kādā mērā maldināti, maldināta ir arī Veselības ministrija un Zāļu valsts aģentūra, gan Nacionālais veselības dienests, jo, faktiski, mēs esam maksājuši pacientiem par medikamentu, kas nedod to efektu, kas tika sagaidīts,” komentē Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Ministrijas pārstāve nedz noliedza, nedz arī apliecināja, ka šis varētu būt pietiekams pamats, lai valsts vērstos tiesā pret uzņēmumu. “Mēs noteikti to izvērtēsim,” sacīja Mūrmane-Umbraško.

Tomēr runa nav tikai par naudu, ko valsts tērējusi, bet arī par ādas vēža slimnieku veselību un dzīvību. Slimnieki paļāvās, ka valstī reģistrēts un kompensēts medikaments, ir arī kvalitatīvs. Medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena norāda, ka visiem pacientiem, kuri lietojuši preparātu, ir tiesības vērsties Valsts policijā.  Tāpat pacientiem vajadzētu saglabāt pie viņiem esošos zāļu flakonus un dokumentus, kas apliecina gan šī preparāta lietošanas ieteikumus, gan pamatotību.

“Fakti, kas ir atklājušies publiski, liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Valsts policijai ir pienākums aizstāvēt šo cietušo cilvēku tiesības un intereses, jo tas ir ārkārtīgi bīstams precedents, ka mums, cilvēkiem, tiek doti kompensējami medikamenti, šķidrumi, kuriem pat nav tā viela, kurai tur vajadzētu būt. No sabiedrības veselības viedokļa, tas ir ārkārtīgi bīstams precedents,” turpina juriste, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente.

Process gan vēl nav noslēdzies, jo ZVA vēl jālemj arī par “Rigvir” svītrošanu no Zāļu reģistra. Aģentūra pirmdien atteicās runāt par iespējamo medikamenta anulēšanas procedūru. Tieši uz to uzstājušas vairākas onkologu asociācijas jau gadiem, taču  – profesionāļu argumenti par neefektīvo šķīdumu netika ņemti vērā.

“Nav jau runa par kompensāciju, tā ir viena lieta, mēs prasījām izņemšanu no Zāļu reģistra. Jo, ja šādā veidā var reģistrēt zāles, tad ir jautājums, kur mums tālāk iet? Jautājums ir, kas bija tie ieinteresētie cilvēki,” pauž Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras vadītāja, profesore Santa Purviņa.

Ceļš, kādā “Rigvir” nonāca pie pacientiem, rada daudz jautājumu arī mediķu aprindās. Tas atzīts par medikamentu un iekļauts Zāļu valsts reģistrā vien divas dienas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pāris dienas vēlāk šīs zāles piereģistrēt, iespējams, vairs neizdotos, jo neesot veikti prasībām atbilstoši pētījumi.

“Tas, ko mēs gribam, lai kāds par to visu, kas te ir noticis, atbild. Sākot no 2004. gada, kad viņš tika iekļauts reģistrācijā, tālāk – kas viņu pārreģistrēja, kā varēja ignorēt profesora Baumaņa jau toreiz norādītos trūkumus un noslēpt to?” turpina Purviņa.

“Rigvir” 60. gados radīja latviešu zinātniece Aina Muceniece, un to sāka lietot kā palīglīdzekli melanomas ārstēšanā, taču turpmāki klīniskie pētījumi tā arī nesekoja.