VVC direktors: Kebabu ēdnīcu darbinieku latviešu valodas zināšanas ir vienādi sliktas

Iedzīvotāji visai regulāri sūdzas VVC par valsts valodas lietojumu kebabu ēstuvēs jeb tautā dēvētajās “kebabnīcās”.

Ja klientam būtībā nav interese par to, kādā valodā runā, piemēram, pavārs, tad šajās “kebabnīcās” visi darbinieki ir vienādi slikti valsts valodas lietošanā, to akcentē Baltiņš.

Foto: SKATIES

VVC direktoru arī pārsteidz kebabu ēdnīcu darbinieku nevēlēšanās kontaktēties, kas vēlāk jau var izvērsties ar dažādiem sodiem, tostarp skarot viņu uzturēšanās atļaujas. “Man rada šaubas, ka viņi drīkstēs strādāt [Latvijā] normālu 40 stundu darba laiku un vēl apmeklēt studijas.”

Savukārt, runājot par galvenajām valodas problēmām, Baltiņš norāda, ka “nav jau nevienam uztraukuma par to, ka cilvēki savā starpā lieto zināmus modes vārdus, žargonismus un tamlīdzīgi”. Sliktākais esot tas, ka cilvēki nezina, kā to pateikt savādāk, un viņus tas pat neinteresējot.

“Uztraukums varētu būt, pirmkārt, nevīžība, nevērība pret to un nespēja novērtēt, ka šī ir tava vienīgā dzimtā valoda un citas tev nebūs. Un jebkurā citā, kaut vai tu viņu apgūsti, tu viņu nekad nespēsi izjust tik dziļi, kā šo valodu. Un tas, manuprāt, ir tas svarīgākais, ka mums ir jāiedod visu paaudžu cilvēkiem to, ka valoda, dzimtā valoda, mūsu gadījumā – latviešu valoda, ir vērtība,” piebilst VVC direktors.

Apdraudējumu mazāk lietotām valodām Eiropā radot angļu valodas dominance, bet Latvijas gadījumā – arī krievu valoda.

Saruna ar Māri Baltiņu