Vistu selekcionāri atraduši pirmās Latvijas cukurvistiņas

Pievienot komentāru
Vistu selekcionāri atraduši pirmās Latvijas cukurvistiņas
NATĀLIJA VALDNIECE, 900 SEKUNDES

Cukurvistiņa ir sameklēta! Vistu selekcionāri un audzētāji pirms gada lūdza atsaukties lauku sētas, kur mīt pašmāju senākā un izturīgākā šķirne, kas mūsdienās gandrīz bija izzudusi. Arī pateicoties “900 sekundēm”, no vairākiem novadiem atsaucās cilvēki, kuri savās kūtīs atpazina cukurvistiņas.

Vistu audzētāja no Dikļu pagasta Ingūna Valdmane marta sākumā tikusi pie pirmajiem cukurvistiņu cāļiem, bet šobrīd to ir gandrīz 20.

Ingūna jau sen sapņoja kļūt par cukurvistiņu saimnieci, taču tas nebija viegli – šī senākā pašmāju šķirne pēdējo 80 gadu laikā tika sajaukta ar citām un patiešām bija gandrīz izzudusi. Pērn rudenī Ingūnai uzsmaidīja veiksme – no Alūksnes novada bija pieteikušies cilvēki, kuri bija gatavi atdot desmit cukurvistiņas.

“Absolūti vienādas vistiņas un gailīši, kur savstarpēji dzīvojuši noslēgtā vidē 30 gadus tajā saimniecībā, tur citas pundurvistiņas nav jaukušās klāt, līdz ar to veidojās ļoti tīrā šī līnija. To mēs redzam arī cāļos,” saka cukurvistiņu audzētāja.

Pirms gada vistu selekcionāri lūdza atsaukties tos cukurvistiņu saimniekus, kam šī šķirne vēl bija saglabājusies. Pateicoties masu medijiem, arī ”900 sekundēm”, atsaukušies vairāki cilvēki, kuriem šīs vistas nebija izzudušas.

“Protams, tas bija ļoti nozīmīgi, jo šī ziņa cilvēkus ieinteresēja, tas aizgājis ļoti plaši pa visu Latviju un mums regulāri zvana cilvēki un sūta savu putniņu bildes, tad mūsu speciālisti izvērtē, vai vērts šos putnus saglabāt kā cukurvistiņas vai tomēr tas ir šķirņu krustojums,” saka Ingūna.

Cāļus, kā zināms, skaita rudenī, tāpēc vistu selekcionāri kopā ar Sīkdzīvnieku audzētāju biedrību ”Trusis un citi” pēc pusgada plāno apkopot visas ziņas par cukurvistiņām, kādas par šo laiku izdevies sameklēt.

Pēc rakstura cukurvistiņas ir ņipras un veiklas – ātri skrien, labi slēpjas no vanagiem un lapsām. Ir arī gādīgas cāļu mātes. Gan Eiropas, gan pasaules valstis šobrīd mēģina saglabāt savas nacionālās mājputnu šķirnes.

“Mēs tiešām izmirsim tad, kad mums nebūs nekā sava. Tā ir tā mūsu latviskā identitāte, gan mūsu valoda, gan vietu, kur dzīvojam, gan tie augi, kas te aug, gan tie dzīvnieki, kas te dzīvo. Tie ir mūsējie, un mums par viņiem jāparūpējas,” saka Ingūna.

Tāpēc vistu selekcionāri joprojām lūdz kārtīgi pavērot savas vistas – varbūt kāda no tām būs tieši cukurvistiņa. Ja tas ir gailis, tad viņam būtu liela lapveida sekste un sarkanā auss lapiņa. Šo vistu izskatā var būt nianses: ar neapspalvotām kājām – sauktas vienkārši par Latvijas cukurvistiņām, kā arī spalvkāju cukurvistiņas – sauktas arī par krūpiņiem.

Lai arī pēc 100 gadiem Latvijā izšķiltos šādi smukie cukurvistiņu cāļi, svarīgi tās atrast un pavairot. Tas ļautu nodrošināt šķirnes ģenētisko daudzveidību. Ikviens, kura lauku sētā mīt vistas šādā izskatā, ir aicināts sazinieties ar Sīkdzīvnieku audzētāju biedrību ”Trusis un citi”.

Vairāk par tematu – “900 sekunžu” sižetā