Visbiežāk Saeimas plenārsēžu balsojumos atturas “Saskaņas” un ZZS deputāti

2 komentāri
Visbiežāk Saeimas plenārsēžu balsojumos atturas “Saskaņas” un ZZS deputāti
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Partijas “Saskaņa” frakcijas deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji Saeimas plenārsēžu balsojumos atturējušies visvairāk, apkopojot 13. Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6. novembra līdz šā gada 30. septembrim, secinājusi “Sabiedrība par atklātību Delna” (“Delna”).

“Saskaņas” deputātu balsojumi veido 60% no “atturos” kopskaita. Vidēji viens “Saskaņas” deputāts atturējies 51 reizi. Savukārt viens Zaļo un Zemnieku savienības deputāts atturējies vidēji 24 reizes.

“Delna” vērsa uzmanību, ka koalīcijas deputāti atturējušies ievērojami mazāk – “Jaunās vienotības” deputāti vidēji 17 reizes, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – vidēji 15 reizes, bet vismazāk atturējušies parlamentā pirmo reizi iekļuvušās partijas. Proti, “Attīstībai/Par!” deputāti katrs atturējies vidēji trīs reizes, “KPV LV” – divas reizes, bet Jaunās konservatīvās partijas – pusotru reizi.

Tikmēr pie frakcijām nepiederošie deputāti atturējušies vidēji deviņas reizes.

Savukārt septiņi 13. Saeimas deputāti nav atturējušies nevienā plenārsēdes balsojumā. Tā ir Dace Bluķe (AP), Jānis Cielēns (JKP), Aivars Geidāns (KPV LV), Aldis Gobzems, Artuss Kaimiņš (KPV LV), Linda Liepiņa, Mārtiņš Šteins (AP).

“Delna” secinājusi, ka šī sasaukuma deputāti atturas daudz retāk nekā viņu priekšteči 12. Saeimā.

Kā liecina “Delnas” apkopotie dati par 12. Saeimas deputātu balsojumiem 2017. gada plenārsēdēs, deputāti kopumā atturējās 4423 reizes, kas ir vidēji 100 reizes vienas sēdes laikā.

Šīs Saeimas deputāti kopumā nepilna gada laikā balsoja “atturos” 1864 reizes, kas vienā plenārsēdē ir vidēji 47 reizes. Savukārt katrs deputāts apskatītajā periodā kopumā visos balsojumos atturējies vidēji 19 reizes, tas ir aptuveni 2,5 reizes mazāk nekā iepriekšējās Saeimas deputāti, kas 2017.gadā atturējās katrs vidēji 47 reizes.

Aprēķinos nav ņemti vērā to deputātu balsojumi, kuri nolika mandātu 2019. gada janvārī un februārī uz laiku, lai pildītu ministru amatus.

Kā skaidroja “Delnas” pārstāvji, balsojums “atturos” var liecināt par viedokļa trūkumu. Deputātu uzdevums ir pieņemt vai noraidīt lēmumus par labu sabiedrībai – balsojot “par” vai “pret”. Ja deputāts balso “atturos”, var uzskatīt, ka viņam nav viedokļa par konkrēto jautājumu.

Tāpat balsojumu “atturos” deputāti izmanto kā slēptu balsojumu “pret”, pārliecināta “Delna”. Saeimas kārtības rullī noteikts, ka “atturos” balsis tiek pieskaitītas pie “pret” balsīm. Izņemot Satversmē paredzētos gadījumus, Saeima pieņem lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Tātad balsīm “par” ir jābūt vairāk nekā balsīm “pret” un “atturos” kopā. Esošā sistēma pieļauj situāciju, ka tad, kad “par” balsu ir vairāk nekā “pret”, balsojums tomēr ir negatīvs, jo “atturas” balsojums tiek pieskaitīts “pret” un ir izšķirošs.

“Delna” pauda uzskatu, ka pašreizējā sistēma rada politisku “strupceļu” un aicina 13. Saeimu atbalstīt grozījumus Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikumā – “Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” – svītrot vārdus “vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar “par” balsu vairākumu vai noraidītu ar “pret” balsu vairākumu, un rezultātu nevarētu “izkropļot” ar maldinošo, izvairīgo “atturas” balsojumu, uzsvēra organizācijā.

Tāpat “Delna” norādīja, ka tādējādi tiktu vairota gan deputātu atbildība un atklātība, gan sabiedrības uzticība Saeimai, gan arī stiprināta politiskā sistēma un demokrātija Latvijā.