Virsprokurors: Bažas, ka audita slēptais mērķis ir šā brīža politiskās elites atbrīvošanās no nevēlamām amatpersonām

4 komentāri

Prokurori kritiski vērtē tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieceri par visaptverošu tieslietu sistēmas auditu – tāda nostāja izskanēja trešdien gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē. Aizdomas, ka audita slēptais mērķis ir šā brīža politiskās elites atbrīvošanās no nevēlamām amatpersonām.

Pats par sevi audits nav nekas slikts, pauž prokurori. Tikai jautājums – ar kādu mērķi tas tiek darīts un ko ar to visu vēlas panākt. Ņemot vērā, ka trūkst informācijas, kā šis audits izpaudīsies, prokurori šādu Bordāna iniciatīvu šobrīd vērtē piesardzīgi.

Esot jāņem vērā, ka Tieslietu ministrija ir izpildvaras iestāde, savukārt prokuratūra pieder tiesu varai. Tie ir divi dažādi varas atzari, tādēļ iespējamais audits būtu jāveic tā, lai netiktu apdraudēta tiesu varas neatkarība, norāda ģenerālprokurors, kura virzienā politiķi raida negatīvus signālus, liekot nojaust, ka Kalnmeiers var nenoturēties savā amatā līdz pilnvaru termiņa beigām – līdz 2020. gada jūlijam.

Ēriks Kalnmeiers
ģenerālprokurors

Uz patreizējo brīdi nesaskatu tādus rupjus pārkāpumus, kādus es būtu pieļāvis, lai risinātu jautājumu par manu atbrīvošanu no amata. Tas, ka darbā ir trūkumi, nenoliedzami. Nedomāju, ka valstī ir kāds vadītājs, kuram nevar atrast kādu nepilnību, trūkumu, pieļautu kļūdu. Es neesmu izņēmums, pilnīgi noteikti.

Savulaik Valsts kontrole jau ir veikusi prokuratūru pārbaudi, tas gan bijis Valsts policijas darba izvērtējuma ietvaros. Kas attiecas uz ģenerālprokurora pārbaudi un nomaiņu, procedūra ir paredzēta pietiekami sarežģīta, kas izveidota, lai pasargātu tiesu varas amatpersonu no politiskā spiediena.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzskata, ka ir bijusi virkne dažāda līmeņa un apjoma analītisko pētījumu un ir izkristalizējusies vesela virkne darāmo lietu. Tamdēļ viņš nedomā, ka kaut kas vēl ir ir paslīdējis garām, un arī apšauba visaptveroša tieslietu sistēmas audita nepieciešamību.