Viņķele: Jaunus ierobežojumus varēs neieviest, ja kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nokritīsies līdz 50 gadījumiem

6 komentāri
Viņķele: Jaunus ierobežojumus varēs neieviest, ja kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nokritīsies līdz 50 gadījumiem
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Jaunus Covid-19 ierobežojumus varēs neieviest, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokritīsies līdz 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, paudusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem patlaban šis rādītājs Latvijā ir 71 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, tomēr ministres minētā 50 gadījumu robeža tika pārsniegta tikai 12. oktobrī.

Lasi vēl: Par masku nelietošanu sabiedriskās vietās rosina noteikt līdz 50 eiro lielu sodu

“Ja mēs to dabūjam uz rādītāju 50, tad mēs droši varam neievest papildu ierobežojumus,” LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja politiķe, piebilstot, ka tādējādi varētu atgriezties to ierobežojumu apjomā, kas bija pirms 17. oktobra.

Šobrīd Čehijā ir viena sliktākajām epidemioloģiskajām situācijām Eiropā. Pēc ministres paustā, ja Čehijas rādītāji tiktu pielīdzināti Latvijas parametriem, tad Latvijā ik dienu tiktu atklāti aptuveni 1700 jauni Covid-19 gadījumi. Ja pieņem, ka stacionē aptuveni 10% šā daudzuma, tad tas pieaugums ir 170 cilvēki dienā, kas, kā izteicās Viņķele, būtu katastrofa Latvijas veselības aprūpes sistēmai.

“To, cik ātri situācija var kļūt nekontrolējama, mēs redzam Čehijas gadījumā,” komentēja Viņķele.

Tāpat viņa norādīja, ka ierobežojumu ieviešana varētu būt cikliska, proti, tiek ieviesti ierobežojumi un parādās saslimstības kritums, kā rezultātā tiek noņemti ierobežojumi, kas savukārt atkal noved pie saslimstības pieauguma. “Noteikts cikliskums pastāvēs, bet jautājums ir, cik stāvi būs pīķi,” piebilda politiķe.

“Ja pa šīm brīvdienu nedēļām mēs visi kopā būsim iemācījušies, ka starpskolu skolotāju ekskursijas nav jārīko, jo tas maksās ar skolas karantīnu, ja mēs  iemācīsimies nerīkot darba balles starp stāviem un maiņām, tad nākamā ierobežojumu cikla attālināšanās ir augsti iespējama,” skaidroja Viņķele.

Viņa tostarp atklāja, ka otrdienas valdības sēdē Veselības ministrija negatavo jaunus ierobežojumus, tomēr paredzēts precizēt tās cilvēku grupas, kas maskas var nevilkt. To vidū būšot cilvēki ar psihiskas dabas slimībām, ja viņiem ir grūtības saprast un uztvert šo prasību, kā arī cilvēki ar ierobežotiem kustību traucējumiem. Vienlaikus, pēc ministres paustā, raugoties uz citu valstu pieredzi, tika secināts, ka cilvēkiem ar astmu maskas tomēr būtu nepieciešamas, jo viņi tiek pieskaitīti Covid-19 riska grupai.

Tāpat otrdien esot paredzēts skatīt sodu ieviešanu par masku nevalkāšanu. “Es neesmu sodu piekritēja. Jā, noteiktos gadījumos sods ir jāpiemēro, bet es apelēju pie sabiedrības spējas rīkoties racionāli un paciest šādu nelielu neērtību salīdzinājumā ar totālu valsts aizvēršanu ciet,” šajā sakarā komentēja Viņķele.

Vaicāta par cilvēku paļaušanos dezinformācijai par vīrusa neesamību, ministre uzsvēra, ka šeit būtu jāiesaistās sociālo zinātņu pārstāvjiem, lai skaidrotu, no kurienes nāk cilvēku polarizētā reakcija.

Jau ziņots, ka pirmdienas preses konferencē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka Latvijā un Igaunijā ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir diezgan līdzīgi, līdz ar to atšķirība ir sabiedrības attieksmē.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Igaunijā saslimstība ar Covid-19 jau vairākas nedēļas samazinās, kamēr Latvijā tā arvien pieaug.

“Jau kādu laiku sazināmies ar Igaunijas kolēģiem un pietiekami atklāti runājam par pasākumiem, ko veicam, un es neredzu nekādu īpaši globālu atšķirību,” skaidroja Perevoščikovs, piebilstot, ka atšķirība varētu būt tajā, cik apzinīgi tiek ievērotas pamata rekomendācijas – distancēšanās, dezinfekcija un sejas aizsargmasku valkāšana.