“Viņi cilvēka biezajai ādai nevar izkost cauri.” Rīgas Zooloģiskais dārzs grauj mītus par sikspārņiem

0 Komentāru
“Viņi cilvēka biezajai ādai nevar izkost cauri.” Rīgas Zooloģiskais dārzs grauj mītus par sikspārņiem

Parasti nepamana, bet viņi ir visur. Runa ir par sikspārņiem, kuriem par godu sestdien tiks svinēta Starptautiskā sikspārņu diena. Šo dzīvnieku populācija ar katru gadu samazinās, turklāt par šiem lidojošajiem zīdītājiem ir arī ļoti daudz mītu.

Rīgas Zooloģiskā dārza direktoram Ingmāram Līdakam pirms rudens, ziemas sezonas iestāšanās ir daži padomi, kā nenodarīt pāri šiem mazajiem lidojošajiem kustoņiem. “Katru gadu man nākas skaitīt ap Ziemassvētkiem to guvumu, 10-12 sikspārnīši. Kas šos sikspārnīšus var apdraudēt? Piemēram, pārmērīga gaismas ieslēgšana. Augļu pagrabā, kur ziemo sikspārņi, mēģinām ātri ieslēgt gaismu, savākt savu zaptes burku, lai viņi mierīgi tur arī guļ…”

Sikspārņu precīzu sugu neesot viegli noteikt, dažreiz jāorientējas uz skaņām, kādas viņi izdveš.

Ja nebūtu sikspārņu, mūsu dzīvē būtu daudz vairāk kukaiņu: viņi vienas nakts laikā katrs apēd aptuveni trešdaļu sava svara kukaiņu, arī tādus, kas apgrūtina dzīvi cilvēkam, piemēram, odus.

Cilvēki pārāk daudz baidās no šiem dzīvniekiem, jo viņu purniņš izskatās agresīvs, jo īpaši, ka tas ielido dzīvoklī un ieķeras aizkaros, bet pāri viņš nevar nodarīt. ”Ticiet man, viņi nekož un cilvēka biezajai ādai nevar izkost cauri,” turpina Līdaka.

Cilvēks pats daudz vairāk var nodarīt pāri šim dzīvnieciņam, kura svars ir tikai deviņi grami, un viņa garums parasti ir 7–10 centimetru.

Bieži vien zoodārzā atskan zvani ar jautājumu, ko darīt, jo istabā ielidojis sikspārnis. Viņu nevajag vest pie veterinārārsta vai uz zooloģisko dārzu. Labākā glābšana būtu izlaist viņu ārā.

Par sikspārņiem ir arī ļoti daudz mītu. “Vismīļākā viņu poza ir gulēt un piestiprināties ar kājām gaisā, ar galvu lejā, tāpēc tas dzīvnieks ir ļoti mītisks, nesaprotams, neparasts. Tāpēc daudziem cilvēkiem ir bailes. Bet, kad viņam vajag pačurāt vai pakakāt, viņš tomēr griežas otrādi. Ar strūklu loku netaisa,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis, biologs Māris Lielkalns.

Sikspārņu uzskaite to ziemošanas vietās pētniekiem liek bažīties, jo to skaits aizvien samazinās, lielākoties – cilvēka darbības dēļ, piemēram, mežizstrādes, ķimizācijas un remontdarbu ietekmē.

Sikspārņu atražošanās ir ļoti lēna – gadā tiem dzimst tikai viens vai divi mazuļi. Līdz ar to ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana.

0 Komentāru