Viņam knābī bija āķis; niršanas entuziasti un brīvprātīgie izglābj nelaimē nonākušu gulbi

1 komentārs

Neparasts stāsts par divu niršanas entuziastu pieredzi, glābjot nelaimē nonākušu gulbi. Izrādās, ka, par spīti tam, ka likums Latvijas pašvaldībām liek rūpēties par nelaimē nonākušiem savvaļas putniem, dzīvē tas tā nenotiek. Arī šoreiz visas rūpes savu iespēju robežās nācās uzņemties brīvprātīgo biedrībai.

Nelaimē nonākušais gulbis pats devās pie cilvēkiem. Savvaļas putnam tā ir netipiska uzvedība, dīvainās uzvedības iemesls kļuva skaidrs, kad gulbis piepeldēja tuvāk.

“Viņš nāca uz krastu un varēja viegli pamanīt, ka viņam karājas pludiņš… Āķis knābī iekšā, un pludiņš karājas.”

Zigis un Mārcis Slokas karjerā bija atbraukuši, lai nodotos savam hobijam – niršanai. Nelaimē nonākušais gulbis krietni mainīja viņu plānus. Kā jau vēlāk abi vīrieši uzzināja, tad, ja makšķerauklā esošais svins būtu nonācis gulbja vēderā, putns būtu pagalam.

“Pirmkārt, ir āķis, aukla, bet, ja tas svina gabals tiek viņam vēderā, viņam ir liela skābe, kas šķeļ pat akmeņus, trīs nedēļas un viņš ir beigts.” Saprotams, ka tuvoties cilvēkiem arī gulbim nebija viegls lēmums. Zigis un Mārcis atceras, ka lielo putnu viņi ķēra aptuveni divas stundas, kas šādā gadījumā nemaz neesot pārāk daudz.

“Jo viņš jau aizpeldēja uz otru krastu, te bija ņemšanās riktīga. Bezcerība, tu redzi, ka dzīvnieks aizpeld, viņš nevar paēst un dienas skaitītas.”

Visbeidzot – abi puiši sazvanīja zinošus cilvēkus. Savvaļas putnu palīdzības biedrības pārstāve ”Drauga spārns” viņiem izstāstīja pa tālruni, kā noķert nelaimē nonākušo gulbi.

Gulbis tika nogādāts biedrībā ”Drauga spārns”, kur to atbrīvoja no makšķerauklas. Tagad pēc divām dienām, kuras putns pavadīja pie speciālistiem, gulbis atgriežas tajā pašā karjerā Slokā.

Protams, Zigim un Mārcim liels gandarījums par padarīto. Taču ir arī rūgtums, jo ļoti liels skaits putnu ir pamesti nelaimē.

Biedrības ”Drauga spārns” pārstāve Anete Asare norāda, ka viņi ir pārslogoti: “Putnu sezonā mums zvana apmēram 60 reizes dienā. Telefons zvana bez apstājas, cilvēki ir atraduši ievainotus putnus, putnus, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši nelaimē un ir bezpalīdzīgā stāvoklī. Reāli palīdzība nekur citur viņiem netiek sniegta, jo veterinārās klīnikas piedāvā tikai eitanāziju un pat tad putni bieži vien netiek uzņemti, jo ārsti parasti strādā ar suņiem un kaķiem. Tāda ir tā situācija, ka putnu glābšana Latvijas Valstī ir brīvprātīgo biedrības rokās.”

Biedrības pārstāve norāda, – neņemot vērā, ka pašvaldībām likumā noteikts sniegt palīdzību savvaļas dzīvniekiem, putni labākajā gadījumā saņem eitanāziju. Iespējams, ir kādas pašvaldības, kas ir izņēmums, taču vairums pašvaldību izvēlas savvaļas putnu problēmas ignorēt.