Vienreizlietojamo trauku negatīvā ietekme: tapuši pirmie secinājumi par mikroplastmasas piesārņojumu Latvijas piekrastē

2 komentāri
Vienreizlietojamo trauku negatīvā ietekme: tapuši pirmie secinājumi par mikroplastmasas piesārņojumu Latvijas piekrastē
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Pandēmijas sekas kļūst redzamas ne tikai cilvēka veselībā, bet arī dabā. Jau otro gadu ēdiena piegāde uz mājām tiek izmantota daudz biežāk nekā iepriekš, un diemžēl vienreizējie trauki arvien biežāk nonāk gan jūrā, gan piekrastē – tā secināts kampaņas ”Mana jūra” 10. zaļajā ekspedīcijā. Šogad pirmo reizi tā īpašu uzmanību pievērš tieši mikroplastmasas piesārņojumam Latvijas piekrastē.

No malas var šķist, ka lielie cilvēki atcerējās bērnību un spēlējās ar smiltīm. Bet, pienākot tuvāk, rodas versija, ka, izsijājot smiltis, kāds grib atrast dzintariņus vai pat zeltu. Taču izrādās, ka kampaņas ”Mana jūra” vides aktīvisti Saulkrastu pludmalē vāc smilšu paraugus mikroplastmasas pētījumam.

“No katra laukuma mēs sijājam četrus spaiņus. Kopā sanāk izsijāt no katra aptuveni 40 litrus smilšu. 40×3, jo trīs ir tie laukumi. Mēs atklājām, ka visvieglāk sijāt ūdenī. Tas ūdens arī ir jāizsijā, jo tur arī var būt mikroplastmasa,” atklāj ekspedīcijas ”Mana jūra” vadītāja Agate Albekeite.

Ekologiem un vides draugiem bija cerība, ka šī mikroplastmasa vēl nav nonākusi Latvijas jūras piekrastē.

“Tādi ražotas mazās plastmasas gabali, vai plastmasas noārdīšanās stadijā – 1-5 milimetri. Drauds tāds jaunapzināts, tas nozīmē, ka tie tādā lielumā, ka nonāk putnu, zivju barības ķēdē. Diemžēl diezgan daudz, kur esam atraduši,” secina kampaņas ”Mana jūra” eksperts, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Smilšu paraugi ar iespējamo mikroplastmasas piejaukumu mēneša laikā tiek sūtīti uz Hidroekoloģijas institūta laboratorijām, tāpēc to precīzu daudzumu vēl nevar zināt. Taču jau pirms mēneša, kad ekspedīcija tika sākta Kurzemē, šo mikroplastmasu varēja pamanīt ar neapbruņoto aci.

“Izteikti esam redzējuši Liepājas pusē, Karostā arī. Līcī samērā mazāk nekā atklātākā jūrā Kurzemes pusē, jo tur vismaz vienu maziņo gabaliņu dienā esam redzējuši,” teic kampaņas ”Mana jūra” pārstāve Ieva Oliņa.

Kopš jūlija sākuma šīs zaļās ekspedīcijas dalībnieki vāc atkritumus, lai saprastu, vai mūsu piekraste kļūst tīrāka. Taču joprojām iepriecinošu ziņu nav, un situācija 10 gadu laikā, kopš tiek veikta jūras piekrastes zaļā ekspedīcija, plastmasas atkritumu piekrastē kļūst arvien vairāk.

“Ja pirms 10 gadiem tā bija aptuveni puse, un kaut gan gala rezultātus vēl nevaram pateikt, tagad vismaz 70% ir… Un, iespējams, tagad, otrajā Covid-19 gadā, redzam Covid-19 iepakojuma ietekmi. Vismaz mums tagad tā sāka šķist,” norāda Jānis Ulme.

Katru gadu tiek uzstādīti jauni antirekordi, un ekologi izdara neiepriecinošus secinājumus. Kā secina vides aktīvisti, cilvēkus vairs neizbrīna liels atkritumu daudzums jūrā un piekrastē. Viņi ar to ir samierinājušies. Pat mazi bērni spēlējas ar vecajiem maisiņiem un citu plastmasas drazu. Zaļās ekspedīcijas galīgie secinājumi tiks apkopoti nākamnedēļ.

2 komentāri