Komentāri

Saistībā ar Ukrainas konfliktu Latvija plāno palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ievērojami ātrāk par iepriekš plānoto 2020. gadu. Valsts augstākās amatpersonas vienojušās, ka jaunais mērķis ir to izdarīt jau līdz 2018. gadam, raidījumam LNT Ziņas sešos apliecināja Ministru prezidente, kā arī aizsardzības un ārlietu ministri.

Premjere Laimdota Straujuma (V) stāstīja, ka jautājums apspriests gan vakar koalīcijā, gan arī panākta vienošanās Nacionālās drošības padomē, ka līdz 2018. gadam būtu ļoti vēlams sasniegt 2% līmeni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Valsts augstākajām amatpersonām – prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentei, ārlietu un aizsardzības ministriem – ir vienots viedoklis, ka nepieciešams stiprināt Latvijas drošību, kas ietver gan ārējo, gan iekšējo drošību. Protams, jautājumā par ārējo drošību tā ir mūsu bruņoto spēku stiprināšana. Un tāpēc ir nepieciešami šie 2%, par ko visas amatpersonas ir vienotas, ka mums šis mērķis būtu jāsasniedz daudz ātrāk. Un tas varētu būt, ļoti iespējams, 2018. gads,” atzina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) teica, ka tagad atbildīgajām iestādēm, pirmkārt, Aizsardzības ministrijai (AM), būtu jāsagatavo detalizētāks priekšlikums, kā to panākt.

Ministru prezidente norādīja, ka valdība jau šodien uzdevusi AM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot savus priekšlikumus izdevumu palielināšanai. Šogad budžeta grozījumi nebūs nepieciešami, bet straujāku izdevumu palielināšanu premjere paredzēja 2016., 2017. un 2018. gadā, kad aizsardzības tēriņiem esot jāsasniedz 2% no IKP.

Jautāta, kas lika mainīt viedokli, jo iepriekš bija runa par 2020. gadu, Straujuma norādīja: ”Jā, bija tādas runas, bet mēs redzam, kāda ir ģeopolitiskā situācija. Un, ko tur vairs teikt, mēs uzskatām, ka tas ir arī iemesls, kāpēc mums ir jāmaina, jānodrošina papildus savs finansējums aizsardzības spējām.”

Tikmēr aizsardzības ministrs Vējonis šodien norādīja, ka aizsardzības izdevumi jāpalielina saistībā ar NATO Velsas samitā pieņemtajiem lēmumiem. Latvijai būšot jāpalielina izdevumi, jo tā uzņems NATO spēkus. Esot nepieciešami arī papildu ieguldījumi bruņotajos spēkos. Vienlaikus Vējonis akcentēja, ka ar šādiem budžeta pieprasījumiem AM valdībā vērsīsies, kad tas būs nepieciešams.

Tāpat neesot nepieciešams mainīt likumu, kas noteic, ka aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP jāsasniedz ne vēlāk par 2020. gadu, teica Vējonis.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl