“Vienīgi brīnums var palīdzēt”; eksperti neuzskata, ka izdosies savākt parakstus par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu

Pievienot komentāru

Turpinās parakstu vākšana par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu. Jautājums ir par termiņu, uz kādu domes ievēlējamas. Eksperti prognozē, ka šis temats pilsoņiem nešķitīs tik aktuāls, lai būtu jebkādas izredzes mēneša laikā savākt 155 tūkstošus parakstu.

Parakstu vākšanas vietas darbu sāka ceturtdien. Katru nedēļas dienu četras stundas iedzīvotājiem ir iespēja arī parakstīties. Aktivitāti un kopējo atnākušo skaitu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apkopos reizi nedēļā.

Taču TV3 Ziņu novērojumi liecina, ka pagaidām sabiedrībā temats nav guvis rezonansi, kas skaidro, kādēļ divās pirmajās dienās parakstu vākšanas vietas nīkuļo.

“Tā parakstu vākšana, kas par Rīgas domi… Oi, neesmu iedziļinājusies, zinu, ka sākusies,” norāda Aina. Satiktā Jevgēņija gan zina, ka paraksti tiek vākti par domes ievēlēšanas termiņu. “Lai nebūtu pagarināts laiks četri, pieci gadi tur,” saka Jevgēņija.

Daudzi iedzīvotāji gan par parakstu vākšanu nezina neko.

“Neko nevarēšu komentēt, neesmu izlasījis to. Šobrīd neko nemācēšu pateikt, jāizlasa sākumā,” saka Guntis.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par plānu mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu kļuva aktuāla pēc tam, kad Saeimā nonāca jautājums par Rīgas domes atlaišanu.

Izsludināt ārkārtas vēlēšanas galīgajā lasījumā šobrīd liedz tieši parakstu vākšana. To pēc opozīcijas iniciatīvas izsludināja Valsts prezidents.

Ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

Savukārt, ja atlikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu.

Šī norma attiektos uz potenciāli atlaižamo Rīgas domi. Taču eksperti jau iepriekš pauduši skepsi par Saeimas opozīcijas vēlmi izmantot savas konstitucionālās tiesības. Un tā uzskata joprojām.

Taču viss šis nav par velti – ierosinātās parakstu vākšanas organizēšana valsts budžetam izmaksās nepilnu miljonu eiro.

“Demokrātija ir dārga lieta, šoreiz skaidrs, ka nauda tiks izšķiesta bezjēdzīgi. Ticēt, ka izdosies savākt 155 tūkstošus…, vienīgi brīnums var palīdzēt tos savākt. Vai ārkārtējs,” uzskata sabiedrisko attiecību speciālists, P.R.A.E. projektu vadītājs Arnis Lapiņš. Viņa teiktajam piekrīt arī sociologs Arnis Kaktiņš.

“Lai cilvēki ietu un parakstītos, viņiem jāsaprot, par ko ir stāsts, jābūt ieinteresētiem – vienkārši runājot, jābūt sajūtai, ka tas ir valstiski svarīgs, ka tas ir būtiski saistāms ar mūsu nākotni. Man nav pārliecības, ka tas notiks,” pauž Kaktiņš.

Akmens gan ir metams arī koalīcijas partiju virzienā. Paredzot, ka noteikti opozīcija meklēs iespēju jautājumu bloķēt, likuma normu varēja formulēt citāti.

Lai arī koalīcijas piedāvātais variants ir pievilkts konkrēti Rīgas domes gadījumam, tas attiektos uz jebkuru citu gadījumu Latvijā. Tādēļ arī paraksti tiek vākti visā valstī.