Vienā dienā izskatot 271 priekšlikumu, Saeima pieņem augstskolu pārvaldības reformu

0 Komentāru

Saeima šodien, 8. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot augstskolu iekšējo pārvaldību.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret bija divi, savukārt balsojumā atturējās 26 parlamentārieši – Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas” frakciju deputāti.

Tuvojoties galīgajam balsojumam, bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) akcentēja, ka šī reforma mazinās sadrumstalotību un veicinās efektīvu resursu izmantošanu. “Šai reformai mērķis ir bijis viens – nodrošināt Latvijā kvalitatīvāku, starptautiski konkurētspējīgāku augstāko izglītību. Nešaubos, ka ar šiem grozījumiem būsim spēruši šo soli,” teica deputāts.

Tikmēr opozīcijas pārstāvis Edgars Kucins (S) vērsa uzmanību, ka IZM sākotnēji iesniedza brāķi, skaidrojot, ka divos lasījumos kopumā iesniegti vairāk nekā 600 priekšlikumu. Kucins šos grozījumus sauca par kārtējo eksperimentu un atklāja, ka “Saskaņas” frakcija neuzņemsies atbildību par šā “eksperimenta” sekām, līdz ar to balsojumā to neatbalstīs. Arī opozicionārs Vjačeslavs Dombrovskis teica, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

2020. gada 18. februārī Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, kas bija sākums pretrunīgi vērtētajai augstskolu pārvaldības reformai.

Tā paša gada 20. maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā un parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākās apjomīgs darbs pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas.

Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums, un tos šodien izskatīja bez īpašām domstarpībām vai garām debatēm.

Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Līdz šim lielākās debates Augstskolu likuma grozījumu sakarā izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret šīm padomēm, jo nebija skaidrs tieši, kādu funkciju tās pildīs un cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, Satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni, plānojot atgriezties pie diskusijām par padomes nākotni augustā.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16. augustā.

0 Komentāru