1 komentārs

Latvija peld līdzi pārējai Eiropai, un pati nespēj definēt nekādu mērķi, šādu viedokli, vērtējot Latvijas turpmāko attīstību 25 gadus pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda viens no kādreizējiem Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem Jānis Kinna.

Viņš gan uzskata, ka līdz šim, atmetot korupciju un spēcīgo tautas noslāņošanos, kopumā Latvijas attīstības virziens ir bijis pareizs, piemēram, ja runā par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Neticēju, ka būsim NATO. Man šķita, ka Krievija to nekad nepieļaus, ka tās robežvalsts var būt NATO dalībvalsts. Eiro ieviešana arī ir labs projekts. Dievs dod, ka Eiropai pietiktu prāta eiro noturēt. Kā projekts tas strādā ideāli. Virziens ir pareizs, jautājums – cik mēs saglabājam savu sabiedrību,” uzskata Kinna.

Viņš secina, ka normālai attīstībai traucē korupcija, jo tirgus attiecības tiek grautas un ekonomika neattīstās. Tā ir ķēde, kas rada daudz fundamentālākas sekas.

”Man žēl, ka mēs to aizsardzību tikai tagad sapratām, pēc Ukrainas notikumiem. Mēs 2% [no iekšzemes kopprodukta] aizsardzībai būtībā jau bijām sasnieguši, bet to naudu izkleķerējām. Uzbūvējām visu ko, tikai ne to, kas vajadzīgs aizsardzībai,” secina Kinna.

Vaicāts, cik liela daļa cilvēku patlaban par valsti dzīvo ar to pašu sajūtu, kāda bija pirms 25 gadiem, Kinna vērtē, ka ļoti daudzi, tostarp viņš, nestādījās priekšā, ka kapitālisms varētu būt tik skarbs. Tāpēc ilūzijas daudziem zuda. Tomēr neatkarīgas valsts esamības nepieciešamību vairums ļaužu neapstrīd un vajadzība pēc valsts saglabājas, un, viņaprāt, nekad nepazudīs. Valsts sistēmas kvalitāti gan varētu vēlēties labāku, atzīst bijušais politiķis.

Pēc viņa domām, savulaik tika pieļauts daudz kļūdu pārstādes uzņēmumu privatizācijā. Tā savulaik uzskatīta par panaceju, kas izglābs visu, bet notika pārāk strauji. Zemniekiem atdota gan zeme, gan pārstrāde, bet viņi nebija gatavi un, cik ātri saņēma, tikpat ātri tika vaļā no pārstrādes. ”Pārdeva, izputēja un to izmantoja cilvēki, kam bija vairāk prāta, un ieguva samērā lielus kapitālus,” spriež Kinna.

Vaicāts, kā izturas pret šā brīža politiķiem, Kinna norāda, ka ar viņiem nav kontaktu. Taču viņš atzīmē ”fantastisku fenomenu” – cilvēks, nokļūstot pie varas, domā, ka šī vara viņam dota, lai viņš kļūtu bagāts, lai palīdzētu saviem draugiem, biznesam. Un tā Latvijā ir ļoti pieņemta norma.

Savukārt mēģinājumi politikā iesaistīties cilvēkiem ar ideāliem bijuši nesekmīgi. “Arī visi tie mēģinājumi, kas ir bijuši – [Ingunas] Sudrabas tautas kustība strauji pārvēršas par sīkpartiju, Meierovica biedrība bija cerīgs mēģinājums, bet tad viņi ieplūda partijā. Kļuva interesanti, un lielāks politisks spēks viņus iesūca un izšķīdināja,” komentē Kinna.

Pēc viņa teiktā, viņam pašam vairs nav aicinājuma iesaistīties politikā un ir nedaudz citas vērtības.

Kinna deviņdesmitajos gados aktīvi iesaistījās LTF un bija viens no līderiem jeb tā dēvētā “lielā sešinieka”. Viņš aktīvi piedalījās Latvijas Zemnieku savienības atjaunošanā, bijis gan deputāts, gan zemkopības ministrs. Laikā no 2005. gada līdz 2011. gadam Kinna vadīja Valsts meža dienestu, bet patlaban jau vairākus gadus dzīvo Austrijā, kur nodarbojas ar viesnīcu biznesu.

Skaties video!

TOP komentāri

  • Emanuels
    0 0 0

    Emanuels

    Kad kinna bija ministrs, viņš zināja kā nodefineet savu mērķi.
    Tā bija nauda , arī netīra nauda un jo vairāk, jo labāk.. Nu kinna ir sarosiijioes atkal.
    Vai shēmu bīdītājam ir sakārojusies lielāka nauda...??????????? :(((

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl