Stankevičs: Elite bieži vien uzskata, ka Dievs ir bīstams

7 komentāri
Stankevičs: Elite bieži vien uzskata, ka Dievs ir bīstams
Foto:f64

Mūsdienu elite vēlas visu kontrolēt, bet Dievu nav iespējams kontrolēt, tāpēc elite bieži vien uzskata, ka Dievs ir bīstams, piektdien svinīgā dievkalpojumā sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Stankevičs uzsvēra, ka kārtējo reizi sanākam valsts svētkos, lai vērstos pie Dieva kopīgā lūgšanā par Latviju, tās iedzīvotājiem, vajadzībām. “Mēs atzīstam pozitīvos sasniegumos, kas nākuši par labu cilvēkiem tādās jomās kā veselība, izglītība un saziņa. Vienlaikus nevaram noliegt, ka daudzi tomēr dzīvo nedrošībā par nākotni, sirdī dzīvo bailes un izmisums, ir mazinājies dzīvesprieks un pieaugusi atsvešināšanās. Arvien biežāk sabiedrībā var dzirdēt viedokli, ka sabiedrībā ir pārāk augsts vardarbības līmenis. Daudzi dzīvo nabadzībā un viņiem jācīnās par to, kā izdzīvot,” teica Stankevičs.

Arhibīskapa ieskatā, viens no šīs situācijas iemesliem ir attiecības ar naudu, pieņemot tās varu pār sevi un sabiedrību. “Dieva vietā parādījušies dievekļi. Kādreizējais zelta teļš tagad izpaužas naudas kultā un tajā, ka ar birokrātisku slogu cilvēka darbību nosaka bezpersoniska ekonomika, kurai nav cilvēciska mērķa,” pauda garīdznieks. Viņaprāt, finansiālā un ekonomiskā krīze izceļ šos “izkropļojumus” – jo sevišķi neatbilstošu attieksmi pret cilvēku, kas tiek reducēts patēriņa vajadzību līmenim. “Vēl sliktāk ir tad, kad cilvēkus uzskata par patēriņa labumiem, kurus var izlietot un atmest, ja tie liekas nederīgi,” piebilda Stankevičs.

Patlaban veidojas jauna, neredzama, reizēm virtuāla tirānija, kas uzspiež savus likumu, pauda Stankevičs. Parādsaistības un kredīti attālina valsti no reālas ekonomikas un pilsoņus no reālas pirktspējas. Papildu tam vēl izplatās korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī tieksme pēc varas un ieguvumiem, piebilda baznīcas vadītājs.

Katoļu baznīcas galva uzskata, ka tādas attieksmes pamatā slēpjas ētikas principu, vērtību un Dieva noraidīšana. “Ētika tāpat kā solidaritāte daudziem liekas nevajadzīga, pretēji ražošanai, jo tā nedod tūlītēju labumu, ētika relativizē naudas vērtību. Sabiedrības finanšu, ekonomikas un politikas elite ētiku bieži vien uztver kā apdraudējumu, jo tā noraida manipulēšanu ar cilvēkiem un cilvēka pakļaušanu, tādā veidā padarot cilvēku atvērtu dievišķajai klātbūtnei,” skaidroja Stankevičs.

“Dievs atrodas ārpus mūsu kategorijām. Mūsdienu elite vēlas visu kontrolēt, bet dievu nav iespējams kontrolēt. Elite bieži vien uzskata, ka Dievs ir bīstams, jo viņš aicina cilvēku pilnīgi īstenot sevi, atbrīvojoties no jebkādas verdzības, arī ideoloģiskās. Bet ētika pretstatā ideoloģijai spēj veidot cilvēcisku un līdzsvarotu sociālo kārtību,” piekodināja Stankevičs.

Ekonomiskām reformām jānāk par labu visiem cilvēkiem, bet tas prasītu no politiķiem drosmīgu attieksmes maiņu – naudai ir jākalpo, nevis jāvalda, uzsvēra katoļticīgo vadītājs Latvijā. Viņš norādīja, ka baznīca aicina mīlēt katru cilvēku – gan nabago, gan bagāto, turklāt bagātajiem būtu jāpalīdz nabagajiem. Baznīca iestājas par īstu solidaritāti, atgriešanos pie ētiskām vērtībām, attieksmes maiņu, viņš pauda.

“Lai šī valsts simtgade rosina amatpersonas iestāties par kopēju labumu, patiesu brīvību – tādu, kur katrs apzinās savu vērtību Dievā un citu cilvēku priekšā,” aicināja Stankevičs. Viņaprāt, lai to sasniegtu, svarīgi, lai valsts īstenotu tādas audzināšanas programmas, kuras mudina cienīt cilvēka dzīvību un cieņu. Tāpat ir svarīgi, lai valsts iekšpolitikā tiktu atbalstītas tādas politiskās vadlīnijas, kas garantētu sociālo saskaņu, īstenotu katra pilsoņa tiesības uz darbu un veicinātu taisnīgu ienākumu sadali.

Pamatīga atjaunotne attiecas ne tikai uz tirgus ekonomiku, izejmateriālu attīstību, infrastruktūru uzlabojumiem – runa ir par cilvēces kopējo labumu, katra cilvēka tiesībām uz līdzdalību šīs pasaules resursu izmantošanā, teica Stankevičs, piebilstot, ka pie labā var vērsties tikai ar savu brīvo gribu, jo cilvēka cieņa prasa dzīvot saskaņā ar apzinātu un brīvu izvēli, nepakļaujoties spiedienam.

Jau vēstīts, ka piektdien ar plašu svētku pasākumu programmu piemin 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.