Sārts: Viltus ziņas par koronavīrusu Latvijā liek aizdomāties, kādu paniku var radīt ar šādām metodēm

3 komentāri

Cīņai ar viltus ziņām jārada smalks mehānisms, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts.

Viņš akcentēja, ka, cīnoties ar viltus ziņām, nedrīkst rasties situācija, kad tiek ierobežots kāds viedoklis, jo kādam tas nepatīk. “Jābūt ļoti smalkam mehānismam,” viņš sacīja, paužot viedokli, ka, visticamāk, Eiropas līmenī “tāds līdz galam labs nav radies”.

Vienlaikus Sārts uzsvēra, ka Latvijā pietrūkst atgriezeniskā mehānisma, piemēram, ar platformām “Facebook”, “Twitter” un “Youtube”, norādot, ka daļa darba ir tai pusē.

Sārts uzskata, ka, piemēram, viltus ziņas izplatīšana par Latvijā it kā konstatētu jauno koronavīrusu ir sodāma rīcība. Viņš aicināja aizdomāties, kādu paniku sabiedrībā var radīt ar šādām metodēm.

Galamērķis nav likt cietumā, bet panākt, lai šāda apzināti radīta nepatiesa informācija viegli neceļo apkārt, akcentēja Sārts.

Runājot par mākslīgā intelekta spējām, Sārts pauda, ka, savienojot lielos datus, mākslīgo intelektu un izpēti par cilvēka smadzenēm vienā kopumā, “principā šī tehnoloģija piedāvā diezgan fundamentāli manipulēt ar to, ko cilvēks dara”. Viņš stāstīja, ka militāru mācību laikā veikts eksperiments, kur, balstoties uz lielajiem datiem, tika panākta karavīru nepakļaušanās pavēlēm. “Caur šīm tehnoloģijām tu vari panākt kaut ko, kas ir tieši pretējs cilvēka interesēm, un viņš rīkojas, neskatoties ne uz ko,” pauda Sārts.

Tikmēr Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā veikts eksperiments, vai ir iespējams nopirkt robotu industriju, piemēram, lai ietekmētu Eiropas Savienības viceprezidentu kontus. Sārts norādīja, ka rezultāti bijuši diezgan šokējoši. Proti, eksperimentā par 300 eiro tika nopirkti ap 54 000 dažādu efektu, tostarp sekotāji, skatījumi, vēlamie komentāri un citi. “Un šīs platformas nebija spējīgas neko darīt. 90% no tā, ko nopirkām, izgāja cauri,” sacīja Sārts, piebilstot, ka tika arī paziņots par šo pārbaudi, bet nekas tāpat neesot noticis.

Runājot par “klikšķu” vākšanu un kontroles pusi, Sārts akcentēja, ka jāsaprot, kurā mirklī “jānovelk līnija” starp cilvēka tiesībām uz brīvu izpausmi un mirkli, kad tiek pārkāptas un apdraudētas kopējās sabiedrības intereses.

Visbeidzot – Sārts atzina, ka atbalsta Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu grozīt likumu, tajā stiprinot Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskajā zonas oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā esošu televīzijas programmu proporciju.

Viņaprāt, šo programmu proporcija šobrīd ir diezgan nepareiza un varētu būt citādāka.