Rinkēvičs: Iespējamā “Saskaņas” un populistu valdība novestu Latviju izolācijā

14 komentāri
Rinkēvičs: Iespējamā “Saskaņas” un populistu valdība novestu Latviju izolācijā
Foto: Dmitrijs Suļžics, f64

Iespējamā partijas “Saskaņa” un populistu valdība, neizstājoties no NATO un Eiropas Savienības (ES), bet, soli pa solim prasot mīkstināt vienu vai otru pozīciju šo organizāciju iekšienē, visticamāk, novestu Latviju izolācijā Baltijas, Ziemeļvalstu un līdzīgi domājošo Eiropas valstu vidū, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš pats Saeimas vēlēšanās startēs no “Jaunās Vienotības” saraksta.

“Paskatoties kartē, varam iedomāties, ko nozīmē melnais caurums šajā reģionā, no jebkura aspekta raugoties. Tālākie scenāriji lai paliek lasītāja ziņā,” iespējamā izolācijas scenārija sekas sociālā tīkla “Facebook” ierakstā raksturo Rinkēvičs, piebilstot, ka bariņš “noderīgu idiotu”, kas šo situāciju radītu, pie “kārotā cepuma” netiktu, jo tie nav vajadzīgi Kremlim kā nopietns biznesa partneris.

“Es ticu, ka ir daudzi “uzņēmēji”, kas tiešām naivi tic, ka, “nekasoties ar Krieviju”, viņu bizness uzlabosies, jo Krievijas lēmumiem tranzīta vai ekonomikas jomā jau sen ir stratēģisks raksturs,” sociālā tīkla ierakstā uzsver ministrs.

Viņš norāda, ka Latvija ir daļa no Eiropas un pasaules, ko spilgti apliecinot gan populistu kustība, gan centieni ietekmēt vēlēšanas no ārpuses. Viņaprāt, atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, Latvijas demokrātija vēl ir ļoti jauna, tās institūtiem būs grūti tikt galā ar mēģinājumiem sagraut mediju brīvību, tiesu neatkarību un pilsoniskās brīvības.

Līdz ar to lielas daļas sabiedrības kārdinājums “beidzot tikt galā ar neliešiem un zagļiem”, neredzot, ka lozungu aizsegā tiek bīdītas savtīgas intereses, radīs lielisku augsni valsts pamatu erozijai, pārliecināts Rinkēvičs, piebilstot, ka nezina, vai tam par iemeslu ir naivums vai muļķība.

“Facebook” ierakstā viņš arī atzīmē, ka valstī viss neesot slikti, kā piemērus minot to, ka Latvijas ekonomika aug, tāpat kā vidējā un minimālā alga, pensijas un pabalsti, jau vairākus gadus samazinās bezdarbs un faktiski ir pamatīgs darba roku trūkums. Pozitīvi, pēc ministra domām, ir arī tas, ka izglītībā, lai arī lēni, tomēr notiek nepieciešamās reformas, tostarp skolu pāreja uz apmācību valsts valodā, tāpat tiek modernizēta nodokļu sistēma, proti, tajā parādījies progresivitātes elements, kā arī veselības budžets tiek palielināts un šobrīd lielākais izaicinājums ir tā saprātīga izmantošana.

Rinkēviča arī norāda, ka valsts savai aizsardzībai atvēl 2% no IKP, Baltijā, sargājot Latvijas drošību, atrodas sabiedroto spēki, un ir nostiprināta austrumu robeža. Tāpat Latvijā vairs nav pilnībā atkarīga tikai no Krievijas gāzes un elektrības, tas stiprina valsts neatkarību un veicina konkurenci. “Lai gan skarbā veidā, tomēr tīram un reformējam savu finanšu sektoru. Visbeidzot esam kļuvuši par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, izmantojot labākos pieejamos padomu mūsu valsts attīstība,” secina ministrs.

Vienlaikus politiķis neslēpj, ka valstī viss neesot arī tik labi. “Diemžēl algas joprojām ir mazas un nevienlīdzība milzīga, tieši viens no mērķiem ir vidējās algas celšana un nabadzības izskaušana, tas arī ir labākais remigrācijas un darba roku trūkuma novēršanas plāns,” skaidro Rinkēvičs.

Pēc ministra domām, kamēr politiskās partijas netiks pilnībā finansētas no valsts budžeta un ziedojumi aizliegti, turpināsies centieni ietekmēt lēmumus, un līdzīgi ir ar sabiedriskajiem medijiem, kam ir jāsaņem tikai valsts finansējums un tiem jāaiziet no reklāmas tirgus, pārliecināts politiķis.

Savukārt OIK sāga ir jābeidz ātri un tiesiski korekti, lai nebūtu vēl kādas daudzmiljonu tiesvedības, uzskata Rinkēvičs, norādot, ka atbalsta saprātīgu zaļas enerģētikas politiku, “taču ne OIK izpildījumā”. Tikmēr tiesu sistēmas un maksātnespējas administratoru biznesa joma neesot sakārtota pat uz pusi, tomēr ir bijusi pozitīva virzība sistēmas sakārtošanā, pārliecināts ministrs.

Tāpat viņš minējis, ka arī kopdzīves likums palīdzētu sakārtot daudzu dzīves, nebūt “nemazinot tikumības un šķīstības procentu sabiedrībā”. Viņaprāt, būtu arī laiks reāli pabeigt pašvaldību reformu, un pirmskara Latvijas apriņķu skaits būtu optimāls modelis vietējās varas organizācijā.

14 komentāri