Komentāri

Latvijā būtu jānosaka aizliegums seju aizsedzošam apģērbam, šādu viedokli intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot diskusijas par to, vai ir pamats publiskās vietās aizliegt musulmaņu galvassegas, kas pilnībā aizsedz seju.

Par sejas aizsegšanu, es domāju, pilnīgi obligāti. Saprotiet, tas rada draudus sabiedrībai, jo jebkādi milzīgi talāri ar plīvuru priekšā – tur varētu būt mašīnpistole apakšā un vīrietis apģērbies sievietes drēbēs,” sprieda Vīķe-Freiberga.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēc viņas domām, tas vienkārši nav pieņemams – tīri drošības apsvērumu dēļ. Kas attiecas uz lakatiņiem un galvassegām, debates turpinās, viņa piebilda.

Runājot par bēgļu krīzi Eiropā un Latvijas spēju integrēt patvēruma meklētājus, viņa pauda viedokli, ka mums ir izdevība pievērsties šim jautājumam, sākot no baltas lapas.

”Mēs visu laiku par integrāciju domājām vienā zināmā vēsturiskā kontekstā un vienos zināmos vēsturiskos apstākļos. Un tā bija viena situācija, šī būs citāda. Tai integrācijai šajā gadījumā būtu jānotiek ar tādu priekšnoteikumu, ka tā ir integrācija latviešu sabiedrībā,” vērtēja Vīķe-Freiberga.

Atsakoties uz savu pieredzi bēgļu gaitās, viņa norādīja, ka pazaudēt visu, kas tev bijis, ir ļoti smags pārdzīvojums.

”Cilvēks aiziet ar to, ko viņš var panest rokās. Un zināt, maz var savās rokās aiznest. Bērns, protams, mazāk, bet pieaugušie jau arī. Un tad pēc tam tu cilvēks esi, kā saka, kā koks izrauts ar visām saknēm. Tiek pazaudēta sava ģimene, savi radi, savi draugi. Visa sava iedzīve, sava iekārta, tas viss ir atstāts aiz muguras. Cilvēks stāv tikai ar to, kas viņam ir mugurā, un to, kas viņam ir rokās un kas ir viņam galvā, protams. Un viņš nezina, kas viņu sagaida, kāda būs rītdiena. Tas ir neapskaužams stāvoklis,” atzina eksprezidente.

Runājot par bailēm no terorisma un ticību, kultūru sadursmes, V. Vīķe-Freiberga akcentēja, ka ticība un terorisms ir divi dažādi jautājumi.

Viņa vērtēja, ka dažādiem teroristiskajiem grupējumiem Latvija nebūs primārs mērķis, jo, ”paldies Dievam, mēs neesam pietiekami svarīgi pasaules mērogā, lai izraisītu milzīgas emocijas un milzīgu reakciju”.

”Un tas ir mūsu drošības garants. Tas, ka mēs neesam tik svarīgi,” secināja eksprezidente.

Savukārt attiecībā uz ticību, viņasprāt, jau šobrīd ir ļoti būtiski saprast, ka baznīca ir šķirta no valsts. Pēc viņas domām, visām baznīcām vajadzētu saprast, ka valsts ir neitrāla reliģijas un ticības jautājumos, ka tas ir katra pilsoņa un katra iedzīvotāja sirdsapziņas un personīgās brīvās izvēles jautājums.

”Bet te ir viena svarīga lieta, jo, redzat, te ir starpība starp karojošo islāmu un praktizējošo islāmu. Karojošais islāms, protams, vēlētos, piemēram, es zinu daudzas zemes, kur ir tādi grupējumi, kas prasa Šariata likumu ieviest Civillikuma vietā. Tas, protams, mums nav pieņemams,” norādīja V. Vīķe-Freiberga.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl