Latvijas finanšu skandālu un krīzes laikā, Lato Lapsa ķeras pie, visticamāk, sazvērestības teorijām

75 komentāri
Latvijas finanšu skandālu un krīzes laikā, Lato Lapsa ķeras pie, visticamāk, sazvērestības teorijām
Foto: LETA

Laikā, kad Latviju skāruši lielākie skandāli finanšu sektorā kopš valsts neatkarības atgūšanas, sabiedrībā labi zināmais žurnālists Lato Lapsa nācis klajā ar pavisam citādu viedokli par notikušo. Sava viedokļa sākumā pats žurnālists arī savu sacīto netieši pielīdzina sazvērestības teorijai.

“Tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir nopietnākais organizētais uzbrukums Latvijas valstij kopš tās neatkarības atjaunošanas,” tā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupcijas skandālu un “ABLV” bankas krīzi portālā “Pietiek.com” komentē žurnālists Lato Lapsa.

Tālākais šajā rakstā ir žurnālista Lapsas sacerējums

“Tas var notikt tikai un vienīgi tā, ka kaut kur sākas lielākas vai mazākas jukas, tad parādās labi vai vismaz vidēji labi bruņoti un organizēti ļaudis bez atpazīšanas zīmēm, kas izmanto vietējās un centrālās varas mazspēju, lai nokamptu no valsts teritorijas mazāku vai lielāku daļu,” uzskaita Lapsa, salīdzinot to ar savulaik Ukrainā aizsākušos krīzi.

Lapsa esot faktiski pārliecināts, ka nākamā reize ir tā, kas pašlaik notiek Latvijā. “Kas pēdējos gados acīmredzami ir bijis svarīgi Krievijai? Pavisam vienkārši – visos iespējamos veidos šķelt ”naidīgo Rietumu nometni” un visvisādi mēģināt, ja ne nostiprināt atsevišķās tās sastāvdaļās tieši savu ietekmi un tās pilnībā atšķelt no ”Rietumiem”, tad vismaz veicināt to savstarpēju neuzticēšanos, savstarpējus konfliktus u.tml.”

Žurnālists pieļauj, ka no Baltijas valstīm, kas vienmēr bijis un būšot Krievijas tiešu interešu reģions, “vājākais ķēdes posms” esot tieši Latvija. “Kā mēs zinām, ļoti savdabīgajam krievam Grigorijam Guseļņikovam vismaz oficiāli piederošā “Norvik banka” ar informācijas pludināšanu, it kā aizstāvot tikai un vienīgi savas biznesa intereses, nodarbojās jau dažas nedēļas. Ne pārāk veiksmīgi, ne briesmīgi skaļi – bet tas arī bija tikai pirmais solis. Iesildīšanās. Publikas sagatavošana,” turpina Lapsa.

“ASV varas iestādes jau iepriekš uzskatāmi demonstrējušas, cik gatavas tās ir noticēt visa veida dezinformācijai. Kāpēc lai tās nenoticētu gadījumā, ja profesionāli dezinformācijas meistari tām pamet šķietami pārliecinošas ziņas par vienas jau iepriekš kā ne visai ”tīras” bankas iespējamām atmazgāšanas un kukuļošanas izdarībām? Tiešām – kāpēc? Paziņojums par ”mazgājošo un kukuļojošo” “ABLV” banku, atceroties visu, kas zināms par ASV iestāžu gatavību ”pavilkties uz dezu”, izskatījās tieši tā,” izceļ žurnālists.

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupcijas skandāla sakarā KNAB uzsācis izmeklēšanu uzreiz pēc ASV iestādes paziņojuma par “ABLV” banku. “KNABs saņēma jaunu un ļoti nozīmīgu informāciju un divas dienas pēc ASV paziņojuma sāka kriminālprocesu pret faktiski vienīgo cilvēku, kura arests ar simtprocentīgu garantiju izraisītu ne tikai starptautisku skandālu, bet arī liktu paskatīties uz Latviju kā caurcaurēm korumpētu, neizdevušos valsti,” akcentē Lato Lapsa.

Žurnālists vēl uzsver, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vai Ministru prezidenta Māra Kučinska aizturēšana globāli vai Eiropas mērogā neko īpašu nenozīmētu. Cita lieta esot Latvijas Bankas prezidenta postenī esošais cilvēks.

“Visas šīs darbības notika faktiski zibenīgi pēc informācijas saņemšanas un kriminālprocesa sākšanas. Saskaņā ar oficiālo informāciju slavenās maksātnespējas administratoru aizturēšanas notika mēnešus pēc kriminālprocesa sākšanas,” tā atgādina Lapsa.

Žurnālists arī uzdod jautājumu, cik liela ir iespējamā nejaušība, ka pēkšņi izrādās, – Guseļņikova kungs ir jau laikus devis veselu interviju sēriju aģentūrai “Associated Press”, kura līdz ar to spēj tieši divas dienas pēc Rimšēviča aizturēšanas nākt klajā ar Latvijas tēlam un prestižam nu jau fantastiski graujošiem secinājumiem?

“Cik saprotams no AP publikācijas un saistītajiem rakstiem, Guseļņikovam nav nekādu taustāmu pierādījumu – ierakstu, dokumentu u.tml. Ir tikai krāšņi stāsti. Bet nekas vairāk konkrētajā situācijā – kad augsne jau iepriekš ir tikusi sagatavota – arī nav bijis nepieciešams, lai Latvija globāli tiktu visā krāšņumā parādīta kā daudzus gadus caurcaurēm korumpēta, neizdevusies naudas atmazgātāju valsts. Ar vārdu sakot – aplipināta ar visām tām birkām, kas pašlaik pasaulē ir visnepopulārākās. Ar visām no tām izrietošajām sekām,” uzsver Lapsa.

“Pietiek.com” publicētajā viedoklī izcelts, ka šajā situācijā esot izvēlēti visprimitīvākie “štampi” par deviņdesmito gadu tikumiem, kas nu piedēvēti Latvijas Bankas prezidentam un viņa ”rokaspuišiem”. “Uz papīra strēmeles uzrakstīta summa ”simts tūkstoši”, kas esot obligātais mēneša maksājums par lietu nokārtošanu, simts miljonu ”netīrās naudas” pārvedums, no kura miljons palikšot izpildītājam, un tā tālāk, un tā tālāk…” turpina žurnālists.

Lapsa vēl akcentē, ka Guseļņikova komentārs nekādu ticību AP žurnālistos neraisītu, taču mijiedarbībā ar ziņām par ASV varasiestāžu paziņojumu “ABLV” sakarā un par Rimšēviča aizturēšanu tas esot krietni nopietnāks materiāls. “Netiek apskatīts pat jautājums, ir vai nav pietiekama un pārliecinoša informācija par Rimšēviču, ir vai nav pietiekama un pārliecinoša informācija par “ABLV” banku. Par jautājumu – vai tā visa nav prasmīga dezinformācija un, ja tā, kā mēs, atbildīgie valstsvīri un drošības dienesti, tai valstiski atbildīgi stāsimies pretī, – nemaz nerunājot.”

Žurnālists esot pilnīgi pārliecināts, ka notiekošā saknes meklējamas Kremlī. “Viņi tagad var berzēt rokas, jo atšķirībā no Ukrainas šis hibrīduzbrukums ir izdevies labi, pat lieliski. Protams, nav ne krievu tanku ielās, ne ”zaļo cilvēciņu” ar Latgales karogu kaut kur Daugavpilī vai Rēzeknē. Un arī nebūs. Šī sekmīgā hibrīduzbrukuma sekas mēs aptversim nākamo mēnešu un gadu laikā, dažādos veidos izjūtot attieksmes maiņu – kā jau pienākas veidojumam, par kuru radīts neizdevušās – visos līmeņos korumpētas naudas atmazgātāju valsts tēls. Par iekšējiem satricinājumiem un dažas labas bankas “nosprāgšanu” nemaz nerunājot, – tie jau tādi sīkumi vien. Un tam jau būs ļoti tālejošas sekas,” noslēdz Lapsa, paužot cerību, ka šī tomēr neizrādīsies taisnība.