Komentāri
Kārkliņš: Cīņā ar Krievijas propagandu ir maz līdzekļu
NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Kārkliņš. (Foto: LETA)

Cīnoties pret Krievijas dezinformāciju Latvijas publiskajā telpā, Krievijas mediju cenzūra vai aizliegumi nav pareizais līdzeklis, šādu viedokli intervijā pauda Latvijā izvietotā NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos vadītājs Jānis Kārkliņš. Citu ieroču šajā cīņā gan izskatās visai maz, un iespējas ir ierobežotas.

Foto: LETA

Foto: LETA

NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos vadītājs Jānis Kārkliņš:

Demokrātiskā sabiedrībā ir vairāki veidi. Protams, iespējas ir ierobežotas. Jebkurā gadījumā cenzūra vai aizliegšana nav pareizais solis, tas ved uz nekurieni. Mēs redzējām to paši no savas pieredzes gan šeit, gan Lietuvā. Kādas ir iespējas? Pirmkārt, nodrošināt iedzīvotājiem pieeju kvalitatīvai un daudzpusīgai informācijai. Respektīvi, žurnālistu profesionalitātes celšana. Otrkārt, tas ir izglītības jautājums. Es domāju, ka cilvēkiem jāprot kritiski domāt, bet kritiskās domāšanas iemaņu attīstīšana ir izglītības uzdevums.

Vaicāts, kā tieši cīnīties informatīvajā karā, Kārkliņš sacīja, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs nav izveidots, “lai skrietu visiem pa priekšu ar karogu rokā un teiktu – darām tā”. “Centrs veic pētījumus, izstrādā rekomendācijas. Rekomendācijas tiek nodotas dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Tas tālāk ir katras valdības jautājums – ņemt vērā vai neņemt. Daļēji šīs rekomendācijas valdībām nodrošina labāku sapratni par to, kas notiek. Portugāles vai Spānijas izpratne un sajūtas par to, kas notiek Austrumeiropā, ir citādākas nekā Baltijas valstīs. Savukārt tām valstīm, kas atrodas Austrumeiropā un Krievijas informācijas telpas ietekmē, ir iespēja vismaz domāt, kā rīkoties.”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Centrs arī jau veicis pirmos pētījumus par Krievijas informācijas telpas ietekmi Latvijā. Kārkliņš atzina, ka Latvija dzīvo Krievijas informācijas telpas ietekmē. “Krievija izmantoja dažādas dezinformācijas metodes, tostarp ziņoja par nekad nenotikušiem notikumiem. Rādīja šausmīgas bildes no citiem pasaules rajoniem, no citiem laikiem, attiecinot to uz nupat notikušajiem notikumiem Ukrainā. Tad, protams, mēs redzējām, kādu dezinformācijas taktiku Krievijas televīzija izmantoja.”

Vaicāts, vai šie pētījumi kaut ko varētu mainīt kaimiņvalsts mediju komunikācijā, Kārkliņš atzina, ka tas, visticamāk, nenotiks, taču, “no mūsu viedokļa skatoties, ir svarīgi saprast, kādas metodes tiek lietotas, kādi ir šo darbību mērķi, lai attiecīgi varētu pieņemt lēmumus, kādā veidā mazināt šo darbību ietekmi. Izskaust mēs, protams, to nevaram. Mēs dzīvojam tajā informācijas telpā, un tā ir objektīva realitāte, bet, kādā veidā mazināt šo potenciāli negatīvo ietekmi, ir tas, par ko mēs domājam un pie kā strādājam”.

Savukārt taujāts, vai Latvija informācijas karā ir vieglāk ietekmējama nekā citas NATO dalībvalstis, Kārkliņš atzinis, ka tas ir grūti atbildams jautājums. “Protams, ir daudz cilvēku, kuri dzīvo Latvijā un kuriem ir atmiņas par bijušajiem PSRS laikiem, it īpaši vecākās paaudzes cilvēki. Viņi pazīst gan krievu žurnālistus, gan visu mūžu ir skatījušies krievu televīziju, ir iemīļojuši krievu aktierus, jo tie asociējas ar viņu jaunību. Tur ir daudz emocionālu un sentimentālu faktoru, kas ietekmē šo cilvēku izvēli, kuru televīzijas kanālu skatīties. Neapšaubāmi, ar tiem līdzekļiem, kuri ir Krievijas televīzijas rīcībā, programmas izklaides daļa ir pietiekami pievilcīga un interesanta, kas atkal piesaista cilvēkus.”

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl