Komentāri
Eksperts: Ir pāragri spriest, kā īstenotos ASV plāni izvietot smago bruņojumu Baltijā
Foto: AFP/LETA

Masu medijos izskanējušajām ziņām par ASV plāniem Austrumeiropas un Baltijas valstīs izvietot smago bruņojumu oficiāla apstiprinājuma nav, tāpēc ir pāragri spriest, kā šādas ieceres īstenotos,  atzina politologs Kārlis Daukšts.

Sestdien laikraksts The New York Times, atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no turpmākas agresijas Eiropā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.

Daukšts norādīja, ka, pirmkārt, tā ir tikai masu medijos izskanējusi informācija, kurai, iespējams, ir “zondāžas raksturs”, jo neviena oficiāla amatpersona – ne ASV prezidents Baraks Obama, ne ASV aizsardzības ministrs – nav apstiprinājusi šo ziņu pamatotību.

Otrkārt, tieša militāra kontingenta izvietošana uz pastāvīgu laiku ir aizliegta ar līgumu starp NATO un Krieviju. Šādus spēkus izvietojot, formāli tiktu pārkāpts šis līgums.

“Ņemot vērā iepriekš minēto, es domāju, ka šobrīd ir pāragri runāt par situācijas tālāko attīstību. Kā tā realizēsies institūciju līmenī, tas ir vēl liels jautājums. Protams, ka Krievija masu medijos sevi iztēlo kā upuri, kuram uzbrūk un tuvojas NATO. Maskava uz laikraksta publikāciju ir atbildējusi tikai preses cilvēku līmenī. Tā ir tāda informatīvā kara darbība no abām pusēm, kura šobrīd izvēršas intensīvi. Tāpat ir jāņem vērā, ka šobrīd ASV notiek priekšvēlēšanu cīņas starp republikāņiem un demokrātiem. Bijušais Floridas gubernators Džebs Bušs ir, protams, par to, lai ir stingrāka retorika, kura parādītu, ka pašreizējais prezidents Baraks Obama ir pārāk vājš prezidents,” norādīja eksperts.

Daudzi, protams, gribētu, lai Baltijā ir drošāka situācija un kā drošības garants būtu pastāvīgas ārvalstu karaspēka vienības, uzsver politologs. Ja ziņas par ASV plāniem izvietot smago bruņojumu apstiprināsies, tad Daukšts pieļauj, ka tie varētu būt domāti kā atbildes solis uz Krievijas īstenoto vidējās darbības rādiusa raķešu “Iskander” izvietošanu.

Jau ziņots, pirmdien Krievijas Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspektoru pārvaldes koordinators armijas ģenerālis Jurijs Jakubovs paziņoja, ka Krievija spēs adekvāti reaģēt uz ASV un citu NATO valstu tanku, artilērijas sistēmu un cita smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropas un Baltijas valstīs.

Vienlaikus Kremlis atteicās komentēt Rietumu mediju ziņas par iespējamo ASV smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā un Baltijā.

“Nekādu paziņojumu no ASV puses nav bijis, tāpēc man pagaidām nav nekā, ko teikt. Kad būs, tad mēs komentēsim,” pirmdien žurnālistiem sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl