“Delnas” direktore: Nesakārtojot publisko iepirkumu sistēmu, var iepirkt nekvalitatīvas preces un pārmaksāts

1 komentārs
“Delnas” direktore: Nesakārtojot publisko iepirkumu sistēmu, var iepirkt nekvalitatīvas preces un pārmaksāts
EDIJS PĀLENS, LETA

Nesakārtojot publisko iepirkumu sistēmu, var tikt iepirktas nekvalitatīvas preces un par tām var tikt pārmaksāta pārāk augsta cena, piektdien tiešsaistes diskusijā “Covid-19 un godīgi publiskie iepirkumi” uzsvēra “Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktore Liene Gātere.

Gātere atzīmēja, ka dažādās valstīs, tostarp Eiropas Savienībā, ir novērotas problēmas ar publisko iepirkumu sistēmām, ja tās netiek pietiekami sakārtotas. Viņa atgādināja, ka Latvijā ārkārtējā situācija ļauj valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām nepiemērot Publisko iepirkumu likumu.

Viņa norādīja, ka šādā situācijā galvenais ir pievērst uzmanību interešu konfliktiem, kā arī preču iegādēm ārpus Publiskā iepirkuma likuma, kurām nav tiešas saistības ar Covid-19 problēmu risināšanu.

Sarunā piedalījās arī starptautiskās organizācijas “Open Contracting Partnership” vecākais programmu vadītājs Karols Granicks, kurš akcentēja, ka svarīgi, lai dati, kurus valdības publicē par iepirkumiem, tiek apkopoti centralizētā veidā, tādējādi padarot tos vieglāk pārskatāmus un analizējamus.

Viņaprāt, ļoti būtiski, ka dati par iepirkumiem ir publicēti, lai nevalstiskās organizācijas, akadēmiķi un biznesa organizācijas var piedāvāt savas zināšanas, ekspertīzi un datu analīzi, lai saprastu, kā efektīvāk organizēt procesus. Granicks stāstīja par veiksmīgiem piemēriem no Portugāles, Lietuvas un Ukrainas, kas neparedz lielu birokrātisko slogu vai lielus finansiālos izdevumus.

Gātere piebilda, ka godīgi iepirkumi nav tikai valdības un publiskās pārvaldes rūpes – šobrīd svarīgi esot dzirdēt arī uzņēmēju gaidas. Biedrības direktores ieskatā, pašlaik svarīgi ir padarīt datus viegli izsekojamus un nodrošināt veikto preču un pirkumu atklātību un kontroli.

Viņa uzteica Nacionālo Veselības dienestu, kas ir nopublicējuši informāciju par noslēgtajiem līgumiem, un aicināja to darīt arī visas slimnīcas un citas iestādes sekot šim piemēram.

Jau ziņots, ka ministrijām reizi nedēļā būs jāiesniedz Valsts kancelejai informācija par Covid-19 seku mazināšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, un tā tiks publicēta Valsts kancelejas uzturētajā vietnē, ceturtdien ārkārtas sēdē lēma Ministru kabinets.

2.aprīlī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ar vēstuli vērsās Ministru kabinetā, norādot uz valsts finanšu izlietojuma pārskatāmību ārkārtējās situācijas laikā. Vēstulē parlamenta komisija aicina centralizēti publiskot visu ārkārtējās situācijas laikā iesaistīto resoru finanšu izlietojumu.

Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) paziņojumā presei akcentēja, ka ir ņemts vērā komisijas ierosinājums informāciju par finansējuma izlietojumu publicēt interneta vietnē “www.covid19.gov.lv”. Ģirģens norādīja, ka šis ir būtisks solis publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzīšanai demokrātiskā un tiesiskā valstī, lai nodrošinātu izsekojamību “katram centam”, ko ministrijas saņēmušas saistībā ar Covid-19 izsludināto ārkārtējo situāciju.

Politiķis atzīmēja, ka aicinājumā valdībai norādījis uz augstajiem korupcijas, negodprātības un publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskiem, kādus jau varot novērot krīzes aizsegā.

“Jau pašlaik var identificēt atsevišķus iepirkumus, kas tiek veikti krīzes ietvaros, bet par kuriem rodas bažas par sadārdzinātām izmaksām vai neatbilstošu pretendentu izvēli,” norādīja politiķis.

Ģirģens apgalvoja, ka valsts bez īpaša kontroles mehānisma esot piešķīrusi apjomīgus valsts budžeta līdzekļus situācijas stabilizēšanai un jaunā vīrusa ierobežošanai – tiek iepirktas aizsargmaskas un citi vitāli svarīgi aizsarglīdzekļi, medikamenti, ierīces attālinātām mācībām skolēniem, veidots video saturs mācībām, izglītojoši materiāli un daudzas citas nepieciešamas lietas.

Jau ziņots, ka pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija.