”Bez panikas” – britu izstāšanās no ES neietekmēs tur strādājošos latviešus, uzskata eksperts

0 Komentāru
”Bez panikas” – britu izstāšanās no ES neietekmēs tur strādājošos latviešus, uzskata eksperts
FOTO: LETA

Lielbritānija gatavojos 23. jūnijā gaidāmajam referendumam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tas raisījis plašas diskusijas starptautiskajā sabiedrībā. Tā, piemēram, Itālija paziņojusi, ka Lielbritānijas lēmums par vēlmi izstāties no ES varētu mudināt arī citas valstis domāt par šādu soli.

Tikmēr ES valstu līderi un ārpolitikas eksperti brīdinājuši, – gadījumā, ja briti referendumā nobalsos par izstāšanās no ES, tad jārēķinās ar neprognozējamām un tālejošām sekām.

Arī Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības komisārs Pjērs Moskovisī akcentējis, ka no izstāšanās zaudētājas būs abas puses, aicinot Lielbritāniju nosliekties par labu palikšanai.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis, komentējot gaidāmo referendumu, pauž, ka Lielbritānijas izstāšanās iespēja no ES jeb tā saucamais Brexit būtu bezprecedenta gadījums, tāpēc raisa (un raisīs) plašas diskusijas un bažas sabiedrībā.

Atkāpjoties no ģeopolitiskām debatēm, kā Brexit ietekmēs visu Eiropas Savienības likteni, bet pievēršoties praktiskai ikdienai “dzīvē pēc Brexit”, aktuāli ir vairāki jautājumi:

Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Kas notiks ar Lielbritānijas biznesa pārstāvjiem un 2 miljoniem britu citās ES valstīs un kas notiks ar ES rezidentiem Lielbritānijā – jebšu kā (un vai) reāli mainīsies viņu ikdienas dzīve uz juridiskā statusa izmaiņu bāzes? Šeit arī ir vislielākās bažas Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā, kas līdz šim baudījuši Eiropas vienotā tirgus un pārvietošanās brīvības iespējas. Kā atbilde šeit varētu kalpot aicinājums “bez panikas”. Starptautisko tiesību pieņēmums, ka tiesības, kas tiek piešķirtas ar ES līguma noslēgšanu, netiek zaudētas, izstājoties no šī līguma (atrunāts, House of Commons, 2013) kalpo loģiskam tiesiskās paļāvības principam. Proti, neviens, kurš ieradies uz brīvas darba spēka plūsmas bāzes Lielbritānijā netiks izraidīts vai deportēts. Hipotētiski, izstājoties no ES, Lielbritānija “neceļos atpakaļ laikā”, mēģinot pavērst situāciju, kāda tā bija pirms ES kā institūcijas izveides. Cits aspekts ir, ja tiks slēgts jauns līgums starp Lielbritāniju un ES par izstāšanos (par tā juridisko formu, protams, vēl būs plašas diskusijas), uz nākamību var tikt paredzēti ierobežojoši faktori nerezidentiem, akcentējot Lielbritānijas nacionālo likumu atgriešanos jomas regulācijā. Ņemot vērā migrācijas situāciju Eiropā, visticamāk, šis regulējums kļūs stingrāks.

Kas notiks ar nacionālo likumu piemērošanu Lielbritānijā?

”Proti, ES direktīvas, kas ir iedzīvinātas līdz šim, tās piemērojot ar nacionālās likumdošanas starpniecību, paliks spēkā tāpat, ja vien valdība neizlems citādi, savukārt par regulām varētu rasties spraigas diskusijas – jo tās nosacīti ir piemērotas “pa tiešo” bez suverēnām atkāpes tiesībām dalībvalstīm. Kas juridiski nozīmē, ka tās principā zaudē spēku, izstājoties no ES. Tā kā, protams, īsti nav skaidrs, kā tas notiktu, regulu spēks un tā zaudēšana var pavērt ceļu jaunam nacionālam regulējumam, piemēram, pārtikas preču normatīvos un citās jomās, kas pašlaik ir stingri regulēta no ES puses. Īsāk sakot, tiem kas darbojas ES stingri regulētajās jomās, priekam nav īpaša pamata – visticamāk regulējums netiks atvieglots, bet mainīts. Eksportējošiem uzņēmumiem uz Lielbritāniju, būs uzdevums “piedzīt” kritērijus jaunām prasībām,” skaidro Daugulis.

Neskaidrākais jautājums ir par jomām, kas saņem Eiropas Savienības atbalstu. Pašlaik izskatās, ka vislielākie cietēji varētu būt Lielbritānijas zemnieki, kas zaudētu tiešos atbalsta maksājumus, kaut arī Brexit aizstāvji saka, ka šie zaudējumi tiktu kompensēti. Tādā gadījumā šādām “kompensācijām” vajadzētu skart arī zinātni, izglītību, infrastruktūras attīstību un citas jomas – un par nacionālā budžeta “nestspēju” šajā jomā pašlaik drošu aprēķinu nav.

Visbeidzot tirgošanās jautājums

”Savstarpējās tirdzniecības regulējuma pāreja ir iespējami vairāki modeļi. Pirmkārt, Lielbritānija var slēgt bilaterālās vienošanās (t.s. Šveices modelis) ar ES dalībvalstīm (vai ar visu ES kopumā); otrkārt, ir iespējams t.s. Norvēģijas modelis – arī Norvēģija nav ES dalībvalsts, bet ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībniece – preču un produktu standartiem jāsakrīt tāpat. Treškārt, Lielbritānija var pievienoties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijai – šajā regulējumā gan neietilpst tik liela muitas tarifu brīvība kā pirmajās minētajās formās, un regulējums neattiecas uz lauksaimniecības precēm. Līdz ar to, alternatīvās juridiskās formas tirdzniecībai pastāv – tikai tas būs ilgs process tās pārdefinēt; bet kā zināms, ilgums un nenoteiktība ir tie pēdējie raksturlielumi, ko vēlas dzirdēt uzņēmējdarbības vides pārstāvji,” pauž ārpolitikas eksperts.
Mārtiņš Daugulis, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Ņemot vērā visu minēto, diena pēc Brexit, ja tā noslēgsies ar Lielbritānijas izstāšanos, nebūs ne sabrukums, ne revolūcija – tieši pretēji, visticamāk, tas būs sākums garam, iespējams, smagnējam jaunam ceļam, ko parastie iedzīvotāji izjutīs, pilnībā izprotot un pārbaudot, ko nozīmē “tiesiskā paļāvība”. Sākotnēji šķitīs, ka nekas nemainās, bet pēcāk pārmaiņas būs tik lēnas, ka neviens tās vairs neuztvers kā radikālas pārmaiņas. Protams, paliek aktuāls jautājums, vai Brexit raisīs ķēdes reakciju ES dalībvalstu vidū – bet par to runāt varēs pilnvērtīgi, pēc referenduma iznākuma 23.jūnijā. Ja Brexitam būs zaļā gaisma, izstāšanās ķēdes reakcija kļūs par daļu no normālas pilnvērtīgas diskusijas. Pilnvērtīgas, jo valstis noteikti arī sastapsies arī ar negatīvajiem aspektiem no izstāšanās uz Lielbritānijas pieredzes bāzes; un tas varētu būt viens labums no Brexit – ja tas īstenojas, tiktu noņemts sapņa un panacejas plīvurs izstāšanās faktam no ES, jo ikdiena, kā zināms, vienmēr ir krietni garlaicīgāka par politiķu zīmētiem sapņiem. Tas varētu nozīmēt, ka labākās zāles pret vēlmi izstāties no ES, ir valsts pieredze, kura reāli ir veikusi izstāšanos… Vai arī otrādi? To rādīs 23.jūnijs – Līgo nakts Latvijā sakritīs ar laiku, kad tiks izsapņots kāds sapnis vasaras naktī arī Eiropā. Pareizāk sakot, vairāki sapņi – vieni sapņo par brīvību no ES un saredz Brexitā sapni par neatkarību; otri Brexitā saredz vairāk murgu kā sapni, zīmējot apokaliptisku Eiropas sabrukuma ainu, trešie sapņo, ka referendums izgāzīsies un pierādīsies, ka “visi mīl Eiropu” tāpat. Lai kurš no sapņiem tiks izsapņots, un lai cik smags būs pamošanās rīts, Eiropas Savienības un Lielbritānijas dienas pēc Brexit turpināsies  – un visticamāk, realitāte būs mierīga, ierasta, uz kopējām interesēm un attīstību vērsta.

0 Komentāru