3 komentāri
Baltijas valstu ieguldījumu savā aizsardzībā vērtē kā nenopietnu
Foto: LETA

Neskatoties uz Ukrainas krīzes izraisīto satraukumu, Baltijas valstis neattiecas nopietni pret savas teritorijas aizsardzību, vēsta izdevums Newsweek.

Newsweek piektdien publiskojis amerikāņu domnīcas Cato Institute pētnieka Teda Geilena Kārpentera rakstu, kurā Baltijas valstu ieguldījums savā aizsardzībā novērtēts kā nenopietns.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Rakstā norādīts, ka visas NATO valstis pēc samita 2006.gadā apsolījušas atvēlēt aizsardzībai ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tikai dažas to patiešām izdarījušas. Tostarp arī Igaunija, bet tikai par mata tiesu.

Kārpenters norādījis, ka visu trīs Baltijas valstu valdības ļoti cenšas parādīt, ka nopietni attiecas pret aizsardzību, bet skaitļi to neapliecina.

Viņaprāt, ņemot vērā esošo situāciju drošības jomā, pat 2% no IKP atvēlēšana aizsardzībai izsauc žēlumu.

Neviens netic, ka mazās Baltijas valstis varētu pašu spēkiem atvairīt Krievijas invāziju, bet nav par daudz gaidīt, ka tās uzkrātu pietiekamas militārās spējas, lai palēninātu virzīšanos uz priekšu un palielinātu Maskavas izmaksas asinīs un naudā, uzskata Kārpenters, piebilstot, ka tas prasītu militāro izdevumu palielināšanu trīs līdz piecas reizes, bet Baltijas valstis, kā izskatās, negrasās to darīt.

Rezultātā Kārpenters secinājis, ka Savienotajām Valstīm vajadzētu aizdomāties par šādu sabiedroto vērtību, kas pat nevēlas ieguldīt nopietnus pūliņus paši savā aizsardzībā.

Viņš norādījis, ka var strīdēties par to, vai ASV vajadzētu tik daudz raizēties par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzību, ka amerikāņiem būtu jābūt gataviem tā dēļ riskēt ar karu, bet ir absurdi apgalvot, ka ASV būtu jārūpējas vairāk par Baltijas valstu aizsardzību, nekā tās pašas to dara.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl