Ārlietu komisijas vadītājs: Lielbritānija ierauj mūs savos iekšpolitiskajos procesos

Pievienot komentāru
Ārlietu komisijas vadītājs: Lielbritānija ierauj mūs savos iekšpolitiskajos procesos
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Ar Lielbritānijas parlamenta lēmumiem tiekam ierauti tās iekšpolitiskajos procesos, tomēr Latvija jau iepriekš ir paudusi, ka atbalstīs breksita pagarinājumu, ja tāds tiks lūgts, teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Viņš skaidroja, ka pašreiz situācija ir diezgan sarežģīta, jo Eiropas Savienības (ES) vadībai ir nosūtīta viena vēstule, kurā lūgts breksita pagarinājums, bet vēstuli nav parakstījis Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, un otra vēstule, kuru viņš ir parakstījis un kurā pats skaidro, kāpēc breksitu nevajag pagarināt.

Kols teica, ka šo jautājumu ir grūti komentēt, vienlaikus akcentējot, ja no Lielbritānijas nāk lūgums pagarināt breksita termiņu, tad ES tas jāizvērtē un jāatbalsta.

“Tā ir 27 ES valstu kopvienošanās, kas ir jāpanāk. Lielbritānijas pusei ir jāmin iemesli, un ES tie ir jāizvērtē, bet neredzu iemeslu, lai to neatbalstītu,” teica Kols.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netika apstiprināta breksita vienošanās, automātiski iedarbojās likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā bija jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31. janvārim.

Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita termiņu, traču to nav parakstījis. Viņš nosūtījis Tuskam vēl vienu vēstuli, kurā izklāstījis savus iebildumus pret breksita termiņa pagarināšanu. Šajā vēstulē viņš paudis viedokli, ka breksita atlikšana kaitēs gan Lielbritānijai, gan ES, gan abu pušu attiecībām.

Vienlaikus premjers paudis pārliecību, ka ir iespējams panākt breksita vienošanos ratificēšanu līdz 31. oktobrim.

Tomēr pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj līdz 31. oktobrim pieņemt gan breksita vienošanās izpildes likumu, gan ratificēt pašu vienošanos. Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kurš paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Lielbritānijā. Balsošana par vienošanās izpildes likumprojektu parlamentā varētu notikt jau otrdien.

“Pagarinājuma lūgums ir tikko ieradies. Tagad es sākšu konsultācijas ar ES līderiem, kā uz to atbildēt,” tviterī raksta Eiropadomes prezidents Tusks.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka vajadzētu atbalstīt Lielbritānijas lūgumu uz laiku pagarināt breksitu, ņemot vērā, ka ir panākta modificēta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, un visu interesēs ir, lai breksits notiek sakārtotā veidā.