Komentāri
Advokāte: Latviju, iespējams, gaida jaunas sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Foto: LETA

Neprecīza Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) tulkojuma dēļ Latvija atkal var ciest zaudējumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), uzskata zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Runa ir par Konvencijas 7.protokola 2.pantu, kur latviešu valodā tiek lietoti neprecīzi jēdzieni “augstākā instance” un “augstākās tiesas instance”, kamēr faktiski Eiropas Padomes oficiālā angļu un franču valodā runa ir par augstāko tiesu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Lai arī šie jēdzieni var šķist tuvi, tomēr tas nav viens un tas pats. Piemērām, otrā līmeņa tiesa agrāk varēja izskatīt lietu kā pirmās instances tiesa. Pašlaik neprecīzā tulkojuma dēļ ir radusies situācija, ka tiesu reformas pārejas noteikumi, ar kuriem likvidēta Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta un vairākas lietas nosūtītas atpakaļ uz apgabaltiesām, ir pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Konvenciju,” skaidroja Kvjatkovska.

Kvjatkovska par šo faktu ir nule iesniegusi Satversmes tiesai konstitucionālo sūdzību, lūdzot atzīt tiesu reformas pārejas noteikumus par prettiesiskiem.

“Ikvienam cilvēkam, kurš ir apsūdzēts krimināllietā, ir tiesības uz sprieduma pārskatīšanu augstākā līmeņa tiesā. Šādā situācijā ir arī mana kliente Ināra Vilkaste. Viņas lieta ir nodota atpakaļ Rīgas apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas instancē, neskatoties uz to, ka šīs tiesas pirmās instances lēmums jau ir pārsūdzēts apelācijas un kasācijas kārtībā un AT Senāts pērn lēma nodot lietu atkārtotai izskatīšanai augstākajā tiesā,” sacīja Kvjatkovska.

Pēc Kvjatkovskas domām, šis nebūs vienīgais gadījums un Satversmes tiesai jābūt gatavai apstrādāt vairākas šādas sūdzības.

“Situācija ir absurda. Faktiski diletantiska normatīvā akta tulkojuma dēļ man tiek liegtas manas tiesības uz pilnvērtīgu tiesas procesu. Vai varat iedomāties, ka viena un tā pati tiesa pārskatīs pati savu iepriekšējo spriedumu? Tas būtu tāpat, ja uzņēmums pats sevi sertificētu,” teica uzņēmēja Ināra Vilkaste.

Pērn Saeima lēma par labu Latvijas pārejai uz tā dēvēto “tīro” tiesu sistēmu, kur krimināllietas pirmajā instancē izskatītu rajonu (pilsētu) tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, bet kasācijas instancē – Augstākā tiesa.

“Pēc būtības tiesu sistēmas vienkāršošana ir apsveicama, taču tas nedrīkst notikt uz cilvēku tiesību rēķina. It sevišķi tāpēc, ka jau likuma grozījumu izstrādes procesā vairāki advokāti brīdināja autorus par šīm pretrunām un neatbilstībām,” piebilda Kvjatkovska.

Šo pāreju regulē arī Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumi, kuros arī ir iekļauts strīdīgais un, iespējams, prettiesiskais 47.punkts. Tas paredz, ka lietas, kuras nodotas izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013. gada nogalei, bet kurās izmeklēšana nav uzsākta līdz šā gada 30.jūnijam, tiek nodotas izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.

Minētie pārejas noteikumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvarī un to mērķis – īstenot tiesu sistēmas reformu.

Līdz tam krimināllietas atkarībā no to sarežģītības vai politiskā svara pirmajā instancē varēja skatīt arī apgabaltiesā. Attiecīgi šādām krimināllietām par apelācijas instanci kļuva Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, kura ir likvidēta.

Lasi vēl