Komentāri
Āboltiņa: Nākotnē jaunsargiem un zemessargiem vairāk mācīs militāras iemaņas
Foto: LETA

Šībrīža situācijā Latvijai kā nelielai valstij par drošību ir jādomā aizvien aktīvāk, pievēršot uzmanību savām vājajām vietām, tostarp civilajai aizsardzībai un sabiedrības iesaistei drošības stiprināšanā, uzrunājot kolēģus Saeimas ārpolitikas debatēs, uzsvēra partijas Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Nākotnē aizvien lielāks uzsvars liekams uz sabiedrības iesaisti drošības stiprināšanā – jaunsargu un zemessargu plašāku iesaisti militāru iemaņu apgūšanā, sabiedrības izglītošanā un arī patriotisma vairošanā, savā uzrunā norādīja Vienotības līdere, uzsverot, ka drošības apdraudējuma gadījumā tas var būt nozīmīgs iekšējās drošības balsts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Krievijas agresija ir satricinājusi globālo starptautisko kārtību, un, neraugoties uz to, ka Latvijā tiešu militāru draudu nav, Krievijas aizvien uzstājīgākie spēka demonstrējumi, agresīvās militārās mācības ne tikai Baltijas pierobežā, pastāvīga klātbūtne pie jūras robežām, provokācijas gaisa telpā, neļauj mums šogad ieslīgt pašapmierinātībā,” pauda Āboltiņa.

Vienlaikus deputāte atgādināja, cik nozīmīgs ieguvums Latvijas drošības stiprināšanā ir pagājušajā gadā notikušais NATO samits Velsā. “Alianses apņemšanās stiprināt NATO, tostarp Baltijas valstu, militārās spējas, NATO spēku klātbūtne Baltijā un Latvijā, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un pastāvošo spriedzi, cilvēkiem nozīmē daudz,” norādīja Āboltiņa. “Mēs neapšaubāmi apzināmies, ka Latvijai kā pilntiesīgai NATO alianses dalībvalstij ir arī pienākumi, atbildība, un konkrētas saistības, ko esam uzņēmušies un pildīsim,” apliecināja Vientības līdere, atgādinot par pērn pieņemto Aizsardzības finansēšanas likumu, ar kuru noteikts, ka līdz 2020. gadam aizsardzības finansējums valstī sasniegs 2% no IKP.

Arī nesenie traģiskie notikumi Parīzē diemžēl ir apliecinājums tam, ka draudi Eiropas drošībai ir ne vien daudzveidīgi un savstarpēji saistīti, bet kļūst aizvien sarežģītāki un vērienīgāki, savā uzrunā uzsvēra Āboltiņa.

“Mēs neapšaubāmi varam ar zināmu atvieglojuma sajūtu uzņemt atbildīgo drošības dienestu vērtējumu tam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr mums jāapzinās, ka Latvija nepastāv izolēti kopējā Eiropas kartē,” pauda Āboltiņa. Savā uzrunā deputāte norādīja, ka jau tuvākajā laikā ļoti nopietni visos līmeņos jāpievēršas tieši radikalizācijas un neiecietības mazināšanai, kā arī naida runas problemātikas novēršanai.

“Arī mūsu kā politiķu pienākums ir ar savu rīcību, jo īpaši mūsu valsts sāpīgajos datumos, apzināti neizsaukt noteiktu provokāciju viļņus. Jo diemžēl nākas piekrist arhibīskapa Jāņa Vanaga vārdiem: “Traģiskais ir nevis tas, ka cilvēki atzīmē dažādas piemiņas dienas, bet tas, ka šādā veidā iniciēti cilvēki nespēj kopā svinēt 18.novembri.”,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra Āboltiņa.

Vērtējot Eiropas valstu reakciju uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem un drošības izaicinājumiem, Āboltiņa atzina, ka šoreiz Eiropa simboliski parādījusi ārkārtīgi lielu saliedētību, ticību, cieņu un nozīmi tās vērtībām – mieram, solidaritātei, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. “Lai nosargātu demokrātiju, un demokrātiskās vērtības, lai rastu stabilitāti Eiropā, svarīgāk par visu ir būt vienotiem un saliedētiem,” uzsvēra Āboltiņa.

“Tas ir atmodinājis mūs visus, jo esam apzinājušies propagandas bīstamību, jeb precīzāk, tās monopola bīstamību. Un šī nav tikai Latvijas vai Baltijas problēma,” uzsvēra deputāte, norādot, ka vairākas Eiropas valstis, saskaroties ar Krievijas izvērstā informatīvā kara sekām, ir apzinājušās nepieciešamību cīnīties ar Krievijas propagandas aktivitātēm.

Savas uzrunas noslēgumā Āboltiņa pauda cerību, ka arī turpmāk Eiropas ietvaros spēsim būt vienoti un saliedēti draudu mazināšanas risinājumos un iegūtajās mācībās, kā arī paši spēsim rast tādus risinājumus nacionālās mediju telpas stiprināšanai, kas būs stabils pamats mūsu kopējai drošībai nākotnē.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl