VIDEO: viena no noslēpumainākajām vietām Rīgā – Daugavgrīvas cietoksnis

Pievienot komentāru
VIDEO: viena no noslēpumainākajām vietām Rīgā – Daugavgrīvas cietoksnis
LNT

Pēc vairākiem aizmirstības gadiem un nerealizētām cerībām atkal aktualizējies jautājums par Daugavgrīvas cietokšņa teritorijas atdzīvināšanu. Šis ir viens no noslēpumainākajiem objektiem Rīgā, jo ilgstoši apmeklētājiem bijis slēgts. Iniciatīvu savās rokās tagad ņēmusi vietējo iedzīvotāju grupa un aktīvists Dāvis Kaņepe, kas plašākas sabiedrības piesaistīšanai vietu izvēlējušies mūzikas festivāla norisei.

Daugavgrīvas cietoksni no Rīgas centra šķir aptuveni 15 kilometri, taču cilvēku, kas tajā pabijuši, nav daudz. Ilgstoši tā ir bijusi ierobežotas piekļuves teritorija, jo cietoksnis pildījis militāras funkcijas. Arī šobrīd, lai arī teritorija ir aizaugusi, bet ēkas nolaistas, šeit ienākt var tikai noteiktos laikos.

Taču tas ir tā vērts, jo saglabājušās liecības no pirmsākumiem zviedru laikos līdz pat padomju armijas klātbūtnei.

Daugavgrīvas cietoksnis tiešām ir viena no noslēpumainākajām vietām Rīgā. Vizuāli atgādina cietoksni Daugavpilī, ir tikpat autentisks, vietām pat bīstams.

Video

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas to pārņēma Aizsardzības ministrija, tad, cerībā iedvest dzīvību, tas tika iznomāts privātam investoram. Taču, redzot, ka nekas nenotiek, līgums lauzts, un šobrīd tas atrodas Privatizācijas aģentūras paspārnē.

“Betona gabali, smiltis, bleķi – viss vienā murskulī,” – tā viena no vietējo iedzīvotāju grupas pārstāvēm – Bolderājas grupas vadītāja Sandra Jakušonoka – atceras laiku, kad sāka daļu no telpām attīrīt. Šāds plāns turpmāk ietver arī pārējo teritoriju.

Foto

“Īsais ceļš ir, ja mums uz galvas nokrīt miljoni. Un tad šeit viss notiek ātri. Vai arī pakāpeniski,” saka Jakušonoka.

Daļu naudas plānots iegūt no mūzikas festivāla Komēta. To tieši šeit nolēmis organizēt Dāvis Kaņepe. Kad pirmo reizi šeit ieradies, viņš bijis pārsteigts, kāda bagātība šobrīd iet bojā, tāpēc nolēmis pielikt roku.

Foto

“Festivāls ir kā celmlauzis, kas sāks darbināt cietokšņa attīstību. Un jau šogad talkās te bija 200 cilvēku, kas te nāca kaut ko darīt un uzlabot,” teic Kaņepe.

Festivāls noritēs no ceturtdienas līdz svētdienai. Un tā laikā ar apmeklētājiem tiks diskutēts – kādai teritorijai būt.

“Tas ir jautājums bez atbildes šobrīd,” saka Jakušonoka.

Kaņepe piebilst: “Trīs gadi līdz valsts simtgadei būs tie grūtākie, bet mūsu mērķis ir šajos trijos gados nonākt līdz konkrētam plānam. Tas ir iespējams, ja ir politiskā griba to darīt”.

Ieceres iniciatori ir apņēmības pilni dažādus pasākumus šeit rīkot arī turpmāk. Tikmēr Privatizācijas aģentūra plāno vērsties valdībā ar lūgumu, pašvaldību vai kādu no ministrijām nozīmēt, kam par cietoksni jāatbild.