VIDEO: vai klases huligānu priekšā pieaugušie ir pilnīgi bezspēcīgi?

Komentāri

Sabiedriskās domas aptaujās, jautāti par izglītību, cilvēki uztraucas par kārtības un disciplīnas trūkumu skolās, jo teju katrā klasē ir pa kādam, kurš traucē mācībām un kuram vai kurai ir pamatīgas problēmas ar uzvedību. Problēma ir tik samilzusi, ka nupat darbu sācis pat īpašs krīžu konsultāciju centrs.

Kāpēc skolotājiem ir tik grūti ar kārtību stundās? Cik lielas ir bērnu tiesības un kādas tās ir tiem, kas viņus audzina? Kā atrast līdzsvaru starp to, ko dara skolēni, vecāki un skolotāji? Kā sadalīt atbildību par uzvedības problēmām?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Par savas profesijas ēnas pusi ne visi pedagogi ir gatavi runāt publiski, domājot par skolas prestižu un arī par bērniem, kas šajās skolās mācās. Bet pavisam anonīmi savu stāstu ir gatavs uzticēt kāds no skolotājiem, kurš vairākus gadus strādā Rīgas skolās un arī nereti ir saskāries ar bērnu nedisciplinētību.

Visbiežāk nepaklausības gaļasmašīnā tiek ierauti tieši jaunie pedagogi, kuriem pietrūkst pieredzes, kā ar šādām situācijām tikt galā – uzskata LNT Ziņu Top 10 uzrunātais skolotājs. Viņš ugunskristības piedzīvoja, 6. un 7. klasei mācot matemātiku, un nedisciplinētību pedagogs salīdzina ar sniega bumbu – sākumā tās izpausmes vēl nav tik kliedzošas, bet ar laiku skolotāja provocēšana un viņa nervu sistēmas pārbaude tikai pieņemas spēkā.

Foto

Kārlis (vārds mainīts), skolotājs

Ar katru stundu viņi sāka arvien vairāk atļauties. Tad, piemēram, kāds sāk atraugāties, neviens īsti nezina, visi smejas, un tad, redzot to, ka skolotājs varbūt nezina, ko darīt tādā situācijā, viņi turpina to spēli. Viņiem nav, no kā baidīties, viņiem nav jādreb un jāuztraucas, ka šausmas, šausmas, es nedrīkstu runāt pretī. Tagad viņi zina, ka viņi var izteikt savu viedokli, nepatiku un nekas jau nebūs, neviens jau viņiem nesitīs par to.

Skolotājs skolēniem rakstījis piezīmes, gājis pēc padoma pie direktores un citiem kolēģiem, kuri dažkārt nāca palīgā stundās, taču pēc dažiem nostrādātiem mēnešiem aizgāja no konkrētās skolas prom un tagad strādā citā mācību iestādē ar klasi, kur savukārt bijušas problēmas citai skolotājai. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, kura nesen par skolēnu uzvedību skolotājiem rīkoja konferenci, uzsver – ir grūti izmērīt vidējo nedisciplinētības temperatūru starp visām Latvijas skolām, taču pēdējos gados neklausība ir nemainīgi aktuāla problēma mācību iestādēs, un nereti mēdz būt arī ārkārtas gadījumi, kuros skolotājs viens vairs netiek galā.

Dita Nīmante, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore

Bērns viens otram dara pāri, vai nu ir kaušanās, fiziskā roku pielikšana, vai tā ir tāda veida tik liela personiskā aizvainošana arī pret citiem bērniem, apsaukāšanās, tāda ļoti nopietna, vai arī pret pedagogu – arī viņš tiek apsaukāts – arī šādas situācijas skolotāji sauc. Ir skolas, kuras saka – jā, tā situācija ir kļuvusi trakāka, ka tās izpausmes bērniem ir kļuvušas daudz nopietnākas kā kādreiz.

Disciplīnas trūkums skolās jau ilgstoši ir viens no jautājumiem, kas visvairāk uztrauc sabiedrību, tā liecina Latvijas barometra dati, kurā tiek mērīts iedzīvotāju noskaņojums. Jau pirms 8 gadiem, iedzīvotājiem jautājot pēc viedokļa par situāciju Latvijas skolās, klibojošā disciplīna pārliecinoši ierindota vissteidzamāk risināmo problēmu topa augšgalā. Visdramatiskāk sabiedrība šo jautājumu vērtējusi pirms 3 gadiem, kad 62% respondentu to norādījuši par akūtāko problēmu skolās, bet šīgada barometra dati liecina, ka šobrīd disciplīnas trūkumu par vissteidzamāk risināmo jautājumu uzskata 52% Latvijas iedzīvotāju. Tā domā arī paši skolēni pat vidusskolas pēdējā klasē.

Grēta Skara, Rīgas Teikas vidusskolas 12. klases skolniece

Lai cik tas dīvaini nešķistu, bet kaut kāda sarunāšanās stundās un tā ir ļoti izteikta problēma. Iepriekšējā skolā, kurā es mācījos, mums bija ļoti izteikta problēma ar to, ka viens puisis apcēla citus skolēnus un arī viss mācību process bija ļoti grūts, tāpēc ka skolotājiem ļoti nepatika šis skolēns un līdz ar to bija tāds naids ne tikai pret to vienu cilvēku, bet pret visiem.

Grēta piebilst, ka no disciplīnas kursa nereti noved arī aktīvā mobilo telefonu izmantošana stundu laikā. Te gan pretarguments ir citam 12. klases skolniekam.

Henrijs Arājs, Rīgas Teikas vidusskolas 12. klases skolnieks

Ja skolotājs ir pietiekami aizraujošs, man šis te (rāda uz mobilo telefonu), goda vārds, man neprasās viņu ņemt ārā. Ļoti svarīgi ir, cik tas skolotājs meklē dialogu ar bērnu. Ja viņš atnāk uz stundu ar ”nu ko, mazie, tagad klausāmies un mutes ciet”, tad, protams, ka būs pretreakcija, un es tevī neklausīšos – es tev neesmu nekas un arī tu man neesi nekas.

Rīgas Teikas vidusskolā, kurā mācās Grēta un Henrijs, nedisciplinētības jautājumus risina vesela profesionāļu komanda. Viena no viņiem ir sociālā pedagoģe Dace Lāce, pie kuras uz konsultāciju ik gadu kabinetā no 1100 skolēniem ierodas apmēram desmitā daļa. Viņa uzsver, ka ir svarīgi arī nošķirt nepaklausību no uzvedības traucējumiem, kas var būt neiroloģiski.

Dace Lāce, Rīgas Teikas vidusskolas sociālā pedagoģe

Ar to vienkāršo nepaklausību sākumskolas posmā var strādāt, bērnam mācot uzvedības noteikumus skolā – kā uzvedamies skolā, kā darām, pamatojot utt. Kā rāda arī statistika un tādi pasaules pētījumi, tad bērni ar uzvedības traucējumiem tie ir kaut kādi 5-6%.

Tikmēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā pirms mēneša darbu sākusi konsultatīvā nodaļa, kurā bērni ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes problēmām var saņemt palīdzību. Arī filmēšanas brīdī pie speciālistiem savu stāstu stāsta kāda pusaugu meitene. Līdz šim saņemti 85 iesniegumi par konsultācijām, bet pieraksts pie speciālistiem jau ir iestiepies februārī. Nodaļas vadītāja Inga Millere uzskata, ka tas ir daudz.

Inga Millere, VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja

Mēs redzam lielu ieinteresētību no izglītības iestāžu puses, nereti tieši pedagogi, skolu direktori ir tie, kas vēršas pie mums, konsultējas, kā pareizi, kāds ir tas ceļš, kā bērns var nonākt pie mums. Tas, ko mēs redzam sabiedrībā, par ko runā pedagogi un vecāki, ka bērniem parādās uzvedības problēmas arvien agrīnākā vecumā, un izpausmes kļūst arvien izteiktākas un agresīvākas.

Kopā ar speciālistu tiek skaidroti problēmas cēloņi un bērniem izstrādātas atbalsta programmas. Visvairāk iesniegumu nodaļā bijuši par 8 gadus veciem bērniem, un šajā vecuma grupā kā būtiskākās uzvedības problēmas norādītas – noteikumu neievērošana un fiziska un emocionāla vardarbība pret vienaudžiem. Inspekcijā par vardarbību vienaudžu vidū šogad pirmajos 9 mēnešos saņemti 558 zvani uz uzticības tālruni, no tiem lielākajā daļā bērni un pusaudži speciālistiem stāstījuši par piedzīvotu emocionālo vardarbību. Gan inspekcijā, gan arī vecāku organizācijā ”Mammām un tētiem” uzsver, ka bērnu vardarbība ļoti bieži spoguļo problēmas ģimenē. Arī inspekcijas uzticības tālrunis šogad pirmajos 9 mēnešos teju 800 reižu iezvanījies, jo bērni gribējuši izrunāt tieši problēmas attiecībās ar vecākiem.

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja

Pazīstu vecākus, kur ģimenē ir problēmas, šķīrušies vecāki, grūta situācija, bērns patiešām ir kļuvis ļoti nevaldāms un tad viņu sauc par šo te sliktās uzvedības bērnu skolā, viņam ir grūtības, sliktas sekmes, un viņš sāk kādus klasesbiedrus iekaustīt aiz savām dusmām, aiz tā ka viņam nav, kas ne samīļot, ne saprot. Vienkārši paņem un izslēdz no skolas ārā.

Organizācijā uzskata, ka disciplīnas problēmas skolās nereti nopietni arī signalizē par to, ka pašā izglītības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas un ka, lai panāktu labu rezultātu, skolai un vecākiem ir vairāk jāsadarbojas un arī jāmaina attieksme pret bērnu, jo vēlmei panākt bezierunu klausību ar iebiedēšanu var būt negatīvas sekas nākotnē.

Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja

Nu nevar mūsdienu bērns, es arī domāju, ka arī padomju laika bērni viņiem tas nebija piemēroti sēdēt solos un uzklausīt pavēles, ko tev pavēl ikviens pieaugušais. Un tad mēs gribam, lai šis bērns, pret kuru mēs šādi izturamies, lai viņš nekļūst kaut kādā brīdī agresīvs.

Tikmēr, lai risinātu uzvedības problēmas, nevis ar sodu, bet gan uzslavu sistēmu, 2012. gadā Latvijas Universitātes mācībspēki izveidoja programmu “Atbalsts pozitīvai uzvedībai”. Tajā skolotājiem māca, kā reaģēt uz skolēnu pārkāpumiem un skolēni tiek slavēti un novērtēti par sadarbību un pozitīvu uzvedību. Līdz šim programmā iesaistījušās apmēram 50 Latvijas skolas, un programmas veidotāji saka – šajās mācību iestādēs uzlabojusies sadarbība starp skolēniem un skolotājiem, samazinājies traumatisms un skolēniem uzlabojušās arī sekmes.

Lasi vēl