VIDEO: klāt jau rudens, bet fondu apgūšanas gada plāns izpildīts tikai par nepilniem 37 procentiem

0 Komentāru
VIDEO: klāt jau rudens, bet fondu apgūšanas gada plāns izpildīts tikai par nepilniem 37 procentiem
LETA

Latvijas lielākā banka Swedbank šonedēļ paziņoja, ka pazemina mūsu valsts izaugsmes prognozi par teju 1%, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot nevis tik atpazīstamās Krievijas sankcijas vai ekonomiskās krīzes radītās sekas, bet investīciju trūkumu, kas, starp citu, attiecas uz pamatīgi iekavēto Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošanu. Kopumā tās ir sliktas ziņas ekonomikai, jo 1% iekšzemes kopprodukta ir 250 miljoni eiro, savukārt kopprodukta apjoms ir tieši saistīts ar nākamā gada budžeta plānošanu. Kāpēc lēmumi, kas tik ļoti nepieciešami, lai Latvijā iepludinātu mums atvēlētos 4,4 miljardus eiro, joprojām nav pieņemti? Kāpēc politiķi un ierēdņi turpina meklēt vislabāko un gudrāko veidu, kā ieguldīt naudu, lai gan viskaitīgākais ir tieši lēmumu trūkums? Vai mēs nemākam vai negribam? Un par ko tik ļoti uztraucas uzņēmēji un ekonomisti?

Eiropas Savienība Latvijai līdz 2020. gada beigām ir atvēlējusi vairāk nekā 4,4 miljardus eiro. Finansējums ir pieejams jau no 2014. gada. Taču tā vietā, lai naudu investētu dažādos projektos, tā lielā mērā paliek neizmantota.

Klāt jau rudens, bet fondu apgūšanas gada plāns izpildīts tikai par nepilniem 37 procentiem, kas nozīmē, ka augsts ir risks visu naudu pilnībā šogad neapgūt. Amatpersonas neoficiāli min, ka ekonomikā šogad var neieplūst ap 150 miljoniem eiro.

Savukārt kopumā divos ar pus gados apgūti vien nepilni 153 miljoni eiro, kas ir tikai 3,5 procenti no visa finansējuma.

Video

Turklāt vēl nav sākts īstenot arī vērienīgāko no visiem projektiem – vairāk nekā 346 miljonu vērto dzelzceļa elektrifikāciju. Kāpēc tā, satiksmes ministrs Uldis Augulis klusē. Viņš neatsaucās aicinājumam skaidrot, kas notiek ar šī projekta ieviešanu.

Lai ieguldītu Eiropas fondus, valdībai vispirms ir jārada spēles noteikumi. Taču joprojām nav apstiprināti aptuveni 20% no nepieciešamajiem noteikumiem. Par spīti tam, Finanšu ministrijā uzskata, ka satraukumam nav pamata.

Kamēr ierēdņi ir apmierināti ar savu darbu, nespēja laikus sākt apgūt fondus jau ir negatīvi ietekmējusi ekonomiku. Veidojot valsts budžetu tika plānots, ka iekšzemes kopprodukts šogad augs par 3%. Bet šonedēļ publiskotie dati liecina, ka izaugsme ir krietni lēnāka. Kopprodukts ir palielinājies vien par 2,1 procentu.

Un eksperti bankās, kuras turpina samazināt arī visa gada izaugsmes prognozes, ekonomikas pieauguma bremzēšanos saista tieši ar nespēju apgūt Briseles fondus.

Būvnieki arī ir vieni no tiem, kuri visskaļāk ceļ trauksmi par to, kā tiek apgūta Briseles nauda.

Tikmēr ekonomikas ministrs uzskata, ka bažām par ekonomikas attīstības bremzēšanos nav pamata. Ministrijās kavēšanos apgūt Eiropas Savienības naudu pamato ar to, ka šoreiz darbs tiek veikts kvalitatīvāk, lai Briseles nauda tiktu ieguldīta iespējami gudri.

Savukārt finanšu eksperta Ģirta Rungaiņa vērtējumā šie attaisnojumi neiztur kritiku, jo viņaprāt ir nepiedodami, ka līdz šim apgūti tikai nepilni četri procenti no Eiropas fondiem.

Kavēšanās turklāt ir radījusi jaunus riskus. Piemēram, būvniecībā tas draud novest pie tā, ka projekti kļūs dārgāki un vienlaikus arī nekvalitatīvāki. Uzņēmēji uzsver, ka vienlīdz svarīgi ir ne vien tas, kad Briseles miljardi tiek ieguldīti, bet arī – kur.

Līdzšinējais veikums tiek kritizēts. Ģirta Rungaiņa vērtējumā, Eiropas Savienības fondi ir tikuši izšķiesti nevis izmantoti, lai sasniegtu mērķi, kāpēc Brisele tos vispār piešķir, – lai mazinātu nevienlīdzību un celtu dzīves līmeni.

Jānis Endziņš ir drošs, ka Latvijai tiešām arī būs iespēja pārliecināties, kas notiek, kad Eiropas fondu vairs nav. Viņš saka – tā ir pavisam tuva nākotne.

Un ekonomikas ministra atbilde viņam nebūt nav iedrošinoša.

Tiesa gan, patlaban Briselē vēl nav pieņemti nekādi lēmumi, kas ar fondiem notiks pēc 2020. gada.

0 Komentāru