Arhitektūras pērle virs ūdens – Kolkas bāka, ap kuru ir lielākā kuģu kapsēta Baltijas jūrā

1 komentārs
Arhitektūras pērle virs ūdens – Kolkas bāka, ap kuru ir lielākā kuģu kapsēta Baltijas jūrā
Foto: Sabīne Zvirbule, Skaties.lv / Andrejs Skangals, TV3 Ziņas

Unikāla vēstures liecība un arhitektūras pērle – šādi var droši dēvēt Kolkas bāku, kas slejas tepat Baltijas jūrā netālu no Latvijas krastiem. Bāka jau 130 gadus pasargā kuģotājus no uzskriešanas uz sēkļa, kuru apkārtnē nav retums.

Taču nokļūt līdz bākai nav nemaz tik viegli – tā būvēta uz vienīgās Latvijai piederošās salas Baltijas jūrā. Turklāt tā izveidota mākslīgi.

Kolkas rags, kur vērojama divu jūru – atklātās Baltijas jūras un līča – viļņu saduršanās, pats ir unikāls apskates objekts, taču sešus kilometrus no tā slejas vēl cita, ne mazāk īpaša vēstures liecība – Kolkas bāka. Nokļūt līdz tai nav nebūt viegli – jāsarunā apskates atļauja un arī jāskatās kādi laikapstākļi. Uz savu galvu nedrīkst doties – vairāki neprasmīgi laivotāji ceļā pat noslīkuši.

Šo vietu jau vācu tirgotāji savās hronikās raksturoja kā kuģniecībai bīstamu, iesakot, kuģojot uz Rīgu, mest ragam līkumu. Tomēr tāpat jūras dzīlēs izveidojusies Baltijas jūrā lielākā kuģu kapsēta.

Dažāda veida vaduguņi uz Kolkas raga laika gaitā bijuši neskaitāmi, taču 19. gadsimta beigās, kad notika ostu modernizācija, nolēma sēkļa galā celt bāku, lai kuģotājiem beidzot būtu skaidrs, kur apkārt jābrauc.

Ja reiz Latvijai pašai jūras salu vairs nav, vismaz ir cilvēku radītā – Kolkas bāka atrodas uz mākslīgi veidotas salas.  Bāka sāka darboties 1884. gadā, taču līdz tam bija ilgstoša un mūsdienās vairs nepiekopta būvniecība.

Haralds Apogs
Rīgas Brīvostas speciālists

Kādus desmit gadus vietējie zvejnieki un arī igauņi no salām veda akmeņus. Vasarā ar laivām, ziemā – ar ragavām un zirgiem. Un veidoja šo salu, kas ir 42 metru platumā astoņstūru zvaigzne, kas tiek nostiprināta ar sienām, ar tripodiem, ar akmeņiem.

Vēsturiski uz salas mitinājās arī bākas apkope pat kopā ar mājdzīvniekiem, bet kopš 1979. gada, kad bāka automatizēta, vienīgo Latvijas salu jūrā apdzīvo roņi un milzīga putnu kolonija, kura ciemiņus sveic pat ar iztālēm dzirdamiem ķērcieniem un spēcīgu zivju un putnu mēslu aromātu. To, cik ļoti putni šo zemes pleķīti iecienījuši, var noprast arī pēc tā, ka oriģināli bāka un mājas jumts ir spilgti sarkanā krāsā, bet pašreiz tas ir bālgans.

Kopš bākai nav nepieciešama regulāra uzraudzība, to tikai pāris reizes gadā apciemo uzraugs, kam jāpārbauda, vai viss ir darba kārtībā.

Einārs Kalniņš
bākas uzraugs

Lejā arī ir akumulatori, uz ko viss enerģijas avots tiek savākts un strādā. Ārpusē ir saules paneļi, vēja ģeneratori, kas darbina šo iekārtu.

Kolkas bāka ir arī unikāla arhitektūras liecība – vienīgā, kas Latvijā saglabājusies. “Izgatavota pēc čuguna gredzenu principa, kas ar kniedēm savienota kopā kā Eifeļa tornis. Viena līdzīga tajā pašā laikā un tā paša inženiera izgatavojums bija Daugavgrīvas bāka, bet diemžēl tā gāja bojā,” piebilst uzraugs.

Spriests, ka bāku varētu izveidot par tūrisma objektu, taču tad būtu jāveic vērienīgi priekšdarbi, lai salu padarītu apmeklētājiem pievilcīgu un attīrītu no putnu atstātajām veltēm, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai tas atmaksātos.

1 komentārs