Vēsturnieki nonākuši birokrātijas strupceļā! Joprojām nav piekļuves VDK dokumentiem

3 komentāri
Vēsturnieki nonākuši birokrātijas strupceļā! Joprojām nav piekļuves VDK dokumentiem
FOTO: LETA

Lai arī kopš izveidošanas ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija tā arī nav spējusi piekļūt galvenajam pētniecības objektam – VDK dokumentiem, kas atrodas Satversmes aizsardzības biroja pārraudzītās telpās. Šodien dialoga meklēšanā tika iesaistīta Saeima.

Apjomīga grāmata, kurā ir 18 pētījumi par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas darbību, pagaidām ir vienīgais VDK zinātniskās izpētes komisijas taustāmais darba rezultāts.

Šodien vēsturnieki ieradās Saeimā, kur Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu klātbūtnē tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti.

Tieši nespēja piekļūt biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošajiem VDK dokumentiem traucē pētniekiem sākt reālu darbu.

Jānis Maizītis uzskata, ka šķēpi tiek lauzti par VDK aģentu kartotēku jeb tā sauktajiem “čekas maisiem”, kas pašlaik nav publiskojami.

Dokumentus pētīt komisijas locekļi drīkst, bet nedrīkst tos publiskot. Lai dokumentus pētītu ilgāku laiku, komisijas locekļiem būtu jākļūst par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbiniekiem. Kā apmeklētāji pētnieki biroja telpās uzturēties drīkst vienu līdz divas dienas, lai iepazītos ar dokumentu aprakstiem.

Foto

 

Pētnieki uzsver, ka viņiem mazāk interesē tā dēvētie “čekas maisi”, bet vairāk VDK elektroniskā datubāze Delta ar aģentu ziņojumu referātiem.

Tiem piekļūt traucē vēl citi šķēršļi. 80. gados veidotā datubāze ir lēna, un tai nepieciešama modernizācija, kas izmaksātu aptuveni 30 000 eiro.

Arī tad, ja datubāze tiktu modernizēta un tās kopija nonāktu, piemēram, Valsts arhīvā, lai vēsturnieki varētu ar to iepazīties, kā minimums būtu nepieciešami valdības noteikumu grozījumi, neslēpa Jānis Maizītis.

Lai šos jautājumus aktualizētu, Saeimas komisija plānojusi vērsties atbildīgajās ministrijās. Pētnieki uzskata, ka tieši datubāze, kurā esot no 60 līdz pat 80 000 kartīšu, ļautu viņiem saprast, kā čeka ir darbojusies.

Tomēr, pat ja finansējums tiktu atrasts, datubāzes modernizācija nebūtu ātra.

Tikmēr komisijai darbs jābeidz 2018. gadā, cita starpā valdībai sniedzot rekomendācijas, vai un kā publiskot tā dēvētos “čekas maisus”.

Video