Vēsturisko zemju likumā neskaidrība par Rīgas piederību

5 komentāri

Saeima turpina darbu pie Latvijas vēsturisko zemju likuma. Tā ir prezidenta Egila Levita iniciatīva – ar mērķi neatkarīgi no novadu un pilsētu robežām izcelt, saglabāt un vecināt latviešu vēsturisko zemju kopīgo identitāti un piederību. Deputātiem ceturtdien šodien bija spraigas diskusijas, vai Rīgu būtu jāizdala kā atsevišķu – sesto – vēsturisko zemi.

Vēsturisko zemju likumprojekts Saeimā nonācis jau līdz otrajam lasījumam, un šodien par 81 saņemto priekšlikumu parlamentāriešu starpā izcēlās arī garas diskusijas. Īpaši liela nevienprātība bija par deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu, ka likumā jānostiprina ne tikai Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas kultūrvēsturiskās identitātes, bet arī atsevišķi – galvaspilsētai Rīgai.

“Neapšaubāms fakts ir tas, ka rīdzinieks sevi uzskata par rīdzinieku, tāpat kā jelgavnieks sevi uzskata jelgavnieku. Un, ja mēs gribam padarīt šo likumprojektu tādu, ka šīs te vēsturiskās zemes, tai skaitā Rīgu. Cilvēki ar to sevi asociē, tad šis priekšlikums būtu jāatbalsta,” saka Valainis.

Viņam piekrīt arī citi deputāti, norādot, ka ir pilnīgi skaidrs, ka rīdzinieki sevi par vidzemniekiem neuzskata. Turklāt galvaspilsētas kultūrvēsturiskā vērtība esot tik liela, ka būtu nepieņemami to ignorēt likumprojektā.

“Mēs tomēr dzīvojam 21. gadsimtā, un šis likums ir par naudas dalīšanu nākotnē, un neizdalīt Rīgu kā ļoti… jā, īpatnēju, bet reāli eksistējoša lieluma latviešu vēsturisko zemi, būtu vienkārši neloģiski,” uzskata deputāte Regīna Ločmele (S).

“Tieši Rīga un rīdzinieki patiesībā sevi neizjūt kā vidzemniekus, un pierīdznieki vēl izteiktāk neizjūt sevi kā vidzemniekus, pilnīgi atšķirībā, piemēram, no pārējās Vidzemes teritorijas,” domā deputāts Juris Pūce (AP).

“Ar šo likumprojektu ir paredzēts stiprināt iedzīvotāju identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu. Un Rīgai ir nenoliedzami milzīga loma šajā kontekstā mūsu valsts attīstībā, arī vēsturē,” teic deputāts Edgars Tavars (ZZS).

Šādiem argumentiem gan nepiekrita citi parlamentārieši, norādot, kā deputāti šobrīd cenšoties mainīt likumprojekta jēgu un tas sāk attālināties no sākotnējās Valsts prezidenta ieceres.

“Šis jau ir latviešu vēsturisko zemju likums. Un domāju, te ir lieki runāt par to, ka Rīgu vajadzētu izdalīt atsevišķi kā novadu, jo vēsturiski tāds Rīgas novads īsti nav bijis. Tagad ir Rīgas aglomerācija, bet šīs ir mūsdienas, nevis vēsturiskais aspekts,” saka parlamentārietis Jānis Butāns (JKP).

“Respektīvi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs pēc būtības sajaucam visu to konstrukciju, ko prezidenta uzdevumā ir strādājuši eksperti un sagatavojuši, un tas pamatu pamats – šis ir Latvijas vēsturisko zemju likums, un viņš nav mūsdienu sajūtu un identitāšu likums,” norāda deputāts Arvils Ašeradens (JV),

“Es arī vēlētos iebilst Ašeradena kungam. Ja jau mēs nedzīvojam šodienā un nedomājam par nākotni, tad kāda jēga vispār no šā likuma? Tad jau varēja paņemt… doties uz bibliotēku, palasīt vēstures grāmatas, un tad ar to arī viss pietiktu,” saka Valainis.

Nonākot līdz balsojumam, priekšlikums par Rīgas kā atsevišķas vēsturiskās zemes izdalīšanu tika atbalstīts un virzīts tālāk uz trešo – noslēdzošo – lasījumu.

5 komentāri