Veselības nozare atbalsta ideju medicīnas finansēšanai pārdalīt naudu no valsts un sociālā budžeta

0 Komentāru
Veselības nozare atbalsta ideju medicīnas finansēšanai pārdalīt naudu no valsts un sociālā budžeta
LETA

Lai īstenotu veselības nozares reformu, nepieciešami papildus līdzekļi. Viens no variantiem ir ieviest obligātu veselības apdrošināšanas maksājumu iedzīvotājiem, tomēr nav izslēgta arī iespēja papildus naudu medicīnai novirzīt no valsts budžeta. Tieši to paredz viens no kopumā trijiem Veselības ministrijas iztrādātajiem nozares finansēšanas modeļiem, kas piedāvājot, ka papildus budžeta naudai, medicīnas pakalpojumiem tiktu novirzīts arī 1% sociālo iemaksu.

Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē ceturtdien tika izdiskutēti visi trīs piedāvātie modeļi. Nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka medicīnas finansēšanai nodokļu sloga pieaugums iedzīvotājiem nav pieļaujams. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas ”SUSTENTO” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzscer, ka Latvijas cilvēki nav gatavi maksāt 50 līdz 60 eiro mēnesī obligāto veselības apdrošināšanu.

Pirmais modelis varētu būt ideālais risinājums, bet tikai gadījumā, ja būs politiskās labās gribas žests no valdības, jo tā ieviešanai ir jāpalielina finansējums no valsts budžeta.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka modelis, kas neparedz obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu iedvesmo. Viņš ir pārliecināts, ka jau no pašreiz iekasētajiem nodokļiem, valsts veselības aprūpei var atvēlēt vairāk.

Modelis ir izvēlēts atbilstoši starptautisko organizāciju ieteikumiem, atbilstoši labai starptautiskai praksei par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jautājumiem. Darbaspēks Latvijā savu nodokļa tiesu ir samaksājis. Jautājums ir par to, kā valsts šo nodokļos saņemto naudu izmanto. Ja to sadalītu atbilstoši starptautiskai praksei, tad naudas veselības aprūpei būtu aizvien vairāk.

Pārējie divi veselības ministrijas piedāvātie modeļi balstīti uz citās valstīs darbojošu modeļu bāzes. Veselības nozares eksperti gan tos noraida kā pārlieku dārgus. Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzsver, ka privātas obligātās veselības apdrošināšanas gadījumā liela daļa līdzekļu aizietu sistēmā iesaistīto uzņēmumu peļņas gūšanai.

Ja obligātā veselības apdrošināšana ir caur privātajiem uzņēmumiem, šīs izmaksas var būt līdz 20%. Ja no veselībai samaksātajiem nodokļiem piektā daļa aiziet privāto kompāniju peļņai un administrēšanai, tad mēs to nevaram atļauties.

Arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pauž pārliecību, ka Latvijai vienīgais pieņemamais veselības aprūpes finansēšanas modelis ir tāds, kas neuzliek papildus slogu pacientiem un ir solidārs.

Viens no piedāvātajiem modeļiem ir ļoti līdzīgs Nīderlandes modelim. Lai to darbinātu, nepieciešami 12% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijai ir pilnīgi nepaceļama summa.

Nozares atbalstīto modeli iesaka īstenot arī Veselības ministre Anda Čakša , kas gan norāda, ka galavārdu par kādu no modeļiem būs jāsaka valdībai, kas ar piedāvājumu tiks iepazīstināta augusta sākumā.

Naudas meklēšana nav Veselības ministrijas puse. Mēs šobrīd strādājam pie plāna, lai parādītu kādā veidā ar katru iedoto finansējumu radīsim uzlabojumu pacientiem. Premjers runā par 35 miljoniem eiro nākamgad, bet mums tāpat jāsaliek soļi, kā mēs tiksim līdz šim finansējumam – no kurienes šī nauda nāks. Mēs esam runājuši gan par sociālo iemaksu pārvirzīšanu, gan citu nodokļu iespējamību, bet tam ir jābūt kopīgi valdības lēmumam. Tā nebūs tikai Veselības ministrijas izšķiršanās.

Ar veselības aprūpes finansēšanas modeļa pieņemšanu valdībai gan visticamāk neies viegli. Piedāvātie modeļi līdz šim saskārušies ar asu kritiku, tostarp no Pensionāru federācijas, kas pret sociālā budžeta pārdali kategoriski iebilst. Skeptiska ir arī Finanšu ministrija, tāpēc nav izslēgts, ka galu galā nāksies izstrādāt vēl kādu veselības aprūpes finansēšanas modeļa piedāvājumu.

Video

0 Komentāru