Vērtēs piespiedu iekļūšanu dzīvoklī konkrētos gadījumos mājas funkcionēšanas nodrošināšanai

Pievienot komentāru
Vērtēs piespiedu iekļūšanu dzīvoklī konkrētos gadījumos mājas funkcionēšanas nodrošināšanai
IEVA ČĪKA, LETA

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās atsevišķu koalīcijas partiju deputātu rosinājumu likumā noteikt, ka pēc dzīvokļu kopības lēmuma konkrētos apstākļos, piemēram, avārijas situācijā pārvaldnieka speciālistiem, piesaistot policiju, būtu tiesības piespiedu kārtā iekļūt dzīvoklī, lai nodrošinātu mājas normālu funkcionēšanu.

Grozījumus iesnieguši deputāti Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ēriks Pucens (KPV LV), Andris Kazinovskis (JKP), Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) un Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Pašlaik likumā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu.

Deputāti rosina noteikt, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par piespiedu iekļūšanu dzīvokļa īpašumā, ja dzīvokļa īpašnieks atkārtoti nepildīs augstāk minēto pienākumu vai dzīvojamā mājā būs izveidojusies avārijas situācija.

Dombrava aģentūrai LETA iepriekš akcentēja, ka šo regulējumu plānots izmantot ārkārtas gadījumā, kad būs jau izmantotas visas iespējas risinājumu rast sarunu ceļā. Politiķis vērsa uzmanību, ka izmaiņu nepieciešamība saistīta ar konkrētiem gadījumiem, kad šāda regulējuma neesamības dēļ ar problēmām ir saskārušies pārējie mājas iedzīvotāji.

Piemēram, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā pretlikumīgi privatizētas katlu telpas dēļ neesot bijis iespējams laikā mājai pieslēgt un atslēgt apkuri. Savukārt citā gadījumā, kādas mājas iedzīvotājiem, kuri dzīvo no 3. līdz 5. stāvam, esot grūtības tikt pie ūdens, jo 2. stāvā esošā dzīvoklī radušās problēmas ar ūdens vadu un vairs neesot nepieciešamais spiediens, lai ūdens būtu pieejams augstākos stāvos. Savukārt 2. stāva dzīvokļa īpašnieks nepieļaujot remonta veikšanu dzīvoklī un pauž, ka viņam problēmu ar ūdens padevi neesot, pastāstīja Dombrava.

Politiķis norādīja, ka līdz ar to ir situācijas, kad esot paralizēta problēmu risināšana, jo tiesāšanās šajos gadījumos notiekot gadiem.

Iesniegtā likumprojekta anotācijā parlamentārieši sola, ka grozījumi radīs drošu un tiesisku mehānismu, ar kuru tiktu nodrošināta piekļuve kopīpašumā esošajām daļām. “Vienlaikus dzīvokļa īpašnieks, kura īpašumā piespiedu kārtā iekļūst, var būt drošs par personai piederošo kustamo mantu drošību, jo piespiedu iekļūšana īpašumā notiks Valsts policijas uzraudzībā,” pauž deputāti.

Grozījumi paredzētu, ka augstāk minētajos gadījumos – nepildot likuma nosacījumus par dzīvokļa pieejamību vai avārijas situācijā – dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotie speciālisti, piesaistot Valsts policiju, būs tiesīgi piespiedu kārtā iekļūt dzīvokļa īpašumā, lai tajā veiktu darbības, kas ir nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai.

Politiķi norāda, ka likumprojekts būtiski samazinās tiesvedību skaitu starp dzīvokļu īpašnieku kopību un dzīvokļu īpašniekiem, kuri ilgstoši atsakās izpildīt likumā minēto pienākumu.

Vaicāts par to, vai būtu nepieciešams sīkāks regulējums, lai nodrošinātu dzīvokļa īpašnieku objektīvās tiesības šādā situācijā, Dombrava aģentūrai LETA atbildēja apstiprinoši. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimas komisijai vajadzētu rosināt atbildīgajai ministrijai attiecīgos papildu grozījumus iestrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumos, skaidroja politiķis.

Deputāts atbalsta, ka MK noteikumos tiktu paredzēti stingri ierobežojumi atbildīgajām personām par to, ko viņi drīkst darīt īpašumā, priekšlikumi, kas aizsargās īpašnieku kustamo mantu un arī dzīvokļa īpašumu, kā arī kārtība, kas paredzētu sākotnēji laicīgi brīdināt un dot laiku brīvprātīgi nodrošināt piekļuvi īpašumam.

Komisijā varētu tikt diskutēts, vai būtu nepieciešams noteikt darbību fiksēšanu video un audio, lai īpašnieks nepieciešamības gadījumā varētu pārliecināties, ka atbildīgās personas rīkojušās atbilstoši, reizē nodrošinot, ka šie materiāli saglabājas privāti jeb konfidenciāli, pieļāva Dombrava.

Dombrava arī norādīja, ka vēl būs jāpārrunā iecerētā regulējuma tehniskie aspekti. Piemēram, par iekļūšanu dzīvoklī, piesaistot atslēdznieku, un par to, ka pēc nepieciešamo darbību veikšanas īpašniekam tiktu atdotas jaunās atslēgas.