3 komentāri

Bostonā “LNT Ziņu Top 10” komanda ieradusies vēlā vakara stundā, visas intervijas paredzētas nākamajā dienā, bet šī vieta ir patišeām interesanta. “LNT Ziņas” šeit filmēja, kad notika referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības, gadu vēlāk, un tagad atkal – divus gadu pēc “Brexit referenduma”.

Visu šo laiku briti ir pārmetuši imigrantiem no Austrumeiropas nevēlēšanos integrēties, un, protams, viņu lielais skaits. Kopš brīža, kad Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem bija ļauts sākt strādāt Lielbritānijā, skaits Bostonā palielinājies par 470%.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Protams, var jau pašiem angļiem pārmest viņu liekulību. No vienas puses – viņi saka, ka imigranti ir atņēmuši britiem darbu, neesot iespējas, kur strādāt, bet tagad pēc “Brexit” ir veikti vairāki eksperimenti, un, izrādās, – briti nedarīs tos darbus, ko dara austrumeiropieši – smagi strādā lauksaimniecības fermā vai uz lauka.

No otras puses, imigrantus vienmēr ir aizstāvējuši Lielbritānijas darba devēji, kuri saka – nebūs iebraucēju, nebūs kas strādā, un tik tiešām viņiem priekšā ir izaicinājums, jo jau pagājušajā sezonā dārzeņi palikuši uz lauka nenovākti.

Džeka Baka fermā, kas atrodas starp Bostonu un Spaldingu, mums stāsta – britu lauksaimnieki ir teju vai panikā, redzot, cik strauji samazinās pieejamie strādnieki no Eiropas Savienības, un kas tāds esot pirmo reizi

Visbiežāk tagad mūsējie pāremigrē uz Nīderlandi un Vāciju.

Džulians Peroni
“Jack Buck Farms” izpilddirektors

“Brexit” ir iedragājis britu mārciņas vērtību, un vairs nav izdevīgi naudu sūtīt mājās. Arī “Brexit” vispārējā atmosfēra radījusi austrumeiropiešiem un cilvēkiem no Latvijas sajūtu, ka viņi te vairs nav gaidīti, tāpēc viņi atgriežas mājās.

Šī konkrētā dārzeņu un ziedu audzēšanas saimniecība ir viena no retajām, kam tomēr izdevies apstādināt imigrantu darbaspēka aizbraukšanu – ir paceltas algas, palielināta atvaļinājumu nauda un bērnu kopšanas pabalsts.

Džulians Peroni
“Jack Buck Farms” izpilddirektors

Mēs tagad nodarbinām strādniekus pa tiešo. Vairāk neizmantojam darbā iekārtošanas aģentūras kā viduātajus, kas līdz šim saņēma komisijas maksas par strādnieku piegādi. Tagad, no viņiem atsakoties, varam uzlabot darbinieku finansiālo situāciju, un motivēt viņus palikt pie mums.

Piemēram, ja pirms gada seleriju dēstīšanas mēnesī aģentūra maksāja strādniekam minimālo likmi 7,50 mārciņas stundā, tad šosezon, nodarbinot pa tiešo, šī ferma latviešiem maksāja jau 12 mārciņas stundā. Sanāk, ka pēc desmit ar pusi stundu ilgas maiņas mūsējie Anglijā pelnīja 126 mārciņas dienā jeb mēnesī beigās saņēma 2500 mārciņu.

Uz seleriju lauka sastaptais rēzeknietis Artūrs ir viens no fermā strādājošajiem 40 latviešiem, kurš novērtē uzņēmēja pacelto algu, lai tikai paliktu strādāt. Naudu visienesīgākais laiks bija šopavasar, kad jāplūc narcises.

Artūrs
lauksaimniecības strādnieks Anglijā

Tās ir 260 mārciņas pa dienu, pa nedēļu sanāk 1600 vislielākā alga, mīnus nodokļi, sanāca 1300 uz rokas nedēļā. Tagad būs 500 nedēļā uz brokoļu griešanu.

Džulians Peroni
“Jack Buck Farms” izpilddirektors

Vēl mēs esam sākuši aizdot darbiniekiem naudu, lai viņi pērk sev mājas. Šo naudu aizdodam pilnīgi bez procentiem. Tas ir mūsu draudzīgais žests, lai tikai mūsu fermas strādnieki no Eiropas, arī latvieši, varētu Lielbritānijā justies par savu nākotni maksimāli droši.

Taču ne visi lauksaimnieki vai citas nozares Lielbritānijā ir spējīgas sekot šim Džeka Baka fermas pozitīvajam piemēram.

Mairis Alksnītis
Bostonas iedzīvotājs

Es domāju, ka vajadzētu jau pa kaut ko citu domāt, par citu vietu, kur braukt. Bišķi jau pietiek no šīs Anglijas.

Bostonā sešus gadus dzīvojošais Mairis Alksnītis novērojis – liela daļa latviešu pametuši Angliju pieaugošās dārdzības dēļ.

Mairis Alksnītis
Bostonas iedzīvotājs

Vairs nav īstā “zelta bedre”, kas bija agrāk. Tagad pilns ar rumāņiem. Īres cenas aug, transporta izmaksas uz darbu aug, viss kāpj. Rēķini, vienā aģentūrā ir jāmaksā septiņas mārciņas par transportu uz darbu. Viena stunda ir jāstrādā, lai tiktu uz darbu. Tad jau sanāk, ka tu pelni tikai priekš tās mājas un transporta, tev pašam kapeikas tur beigās paliek.

Mairis vēl domās, uz kuru citu valsti pāremigrēt, bet paziņam Denijam plāns skaidrs – pie vecākiem.

Denijs Broks
Bostonas iedzīvotājs

Es pēc dažiem mēnešiem braukšu pārojām – uz Portugāli dzīvot, strādāt, veidot biznesu, visu pārējo.

Taču citviet Anglijā latviešus apmierina pilnīgi viss, un nekāda prom braukšana nav novērota.

Esam ceļā uz Regbiju – pilēstu Anglijas vidienē un var teikt, ka tā ir viena no retajām vietām Lielbritānijā, kurā joprojām turpinās ļoti straujš latviešu imigrantu skaita kāpums.

Anglijas pilsēta Regbija, nu jau var teikt, ir viena no tām retajām vietām Lielbritānijā, kur latviešu imigrantu skaits ir ar pieaugošu tendenci. Regbijā darbu var atrast praktiski 24 stundu laikā pēc ierašanās, un ne tikai, jo, esot pat Latvijā un krāmējot koferus, var jau darbu aizrunāt. Iemesls – te visiem kā palīdzības punkts, teju vai vietējais varonis ir darbā iekārtošanas aģents Miks Vizbulis.

Tikko atbraukušajiem Miks palīdz atrast arī lētu mājokli īrei, bet darbus galvenokārt noliktavās un lielajos loģistikas centros.

Darbā iekārtošanas aģentūras ”Amber Staff” vadītājs Miks Zvirbulis. Foto: LNT

Miks Vizbulis
darbā iekārtošanas aģentūras ”Amber Staff” vadītājs

Ir liela daļa cilvēku, kuri Latvijā nav pelnījuši pārāk slikti, bet šobrīd viņiem nav ticības par stabilitāti valstī, jo nodokļu politika Latvijā pēdējo gadu laikā ir vairākkārt mainījusies. Uzņēmējiem tas maksā ļoti dārgi, un cilvēki meklē stabilitāti. Ir cilvēki, kuri grib atbraukt, iepazīt vidi un uzsākt uzņēmējdarbību šeit. Ne visi cilvēki brauc ar domu izdzīvot!

Un Miks palīdz atrast darbu arī tiem, kuri reiz Anglijā bija dzīvojuši, tad aizbrauca uz Latviju, bet tur nespēja pierast pie zemās algas un nonāca izmisumā.

Anglijas pilsētā Regbijā dzīvo arī Iveta Zīle, kura trīs reizes mēģināja atgriezties Latvijā, remigrēt, jo noticēja politiķu solījumiem, arī ka algas kāpjot, krīze beigusies un ja jau remigrācijas plāni izstrādāti. Tomēr vīlās, un arī tagad atgriezusies atpakaļ Anglijā.

Iveta bija iepriekš centusies ar Anglijā iekrāto izveidot Ēdoles pagastā uzņēmumu, taču nekas nesanāca, jo pretstatā Lielbritānijai, kur jaunajiem uzņēmējiem sākumā nav jāmaksā nodokļi, Latvijā jau no pirmās darbības dienas. Pārējās divas remigrācijas reizes izgāzās, jo darba devējs Kuldīgā nespēja maksāt vairāk.

Iveta Zīle
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja

Es intensīvi meklēju darbu, vienīgie piedāvājumi, kas bija, tie bija par minimālo algu, 25 kilometru attālumā no mājas. Nu, neko, nācās atgriezties. Šoreiz atgriezos ar savu mammu, kura arī bija bezizejas stāvoklī, jo viņa iztika no tā, ko mēs viņai sūtījām.

Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja Gita Luksa. Foto: LNT

Gita Luksa
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja

Es knapinājos, es dzīvoju uz tādas robežas – vai nu tu ēdīsi šodien, vai maksāsi īri, vai pirksi zāles. Atbraucot uz šejieni, es jūtu, ka es te dzīvoju. Pastrādāju tikai četrus mēnešus un spēju atlikt tik daudz naudas, lai aizbrauktu atpūsties paceļot.

Ivetas mamma Gita, kura Anglijā ieradusies nesen, neizprot, kāpēc politiķi ar vieglu roku šogad tērē pusmiljonu eiro jaunam remigrācijas plānam, ja cilvēki joprojām turpina pamest Latviju. Gita uzsver – Latvijā esot strauji jāpalielina minimālā alga, lai arī mazkvalificēto darbu veicēji justos komfortabli. Gitas dusmas uz politiķiem ir lielas.

Gita Luksa
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja

Tā lielākā vilšanās ir tā, ka nevari saprast – viņi tīšām to Latviju grib nogremdēt vai viņi ir tik dumji, un tāpēc to dara.

Ar atgriešanos Latvijā vismaz tuvākajos gados šī ģimene vairs neplāno eksperimentēt.

Dāvids Zīle
Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotājs

Redzot, kā mana mamma ir mēģinājusi trīs reizes atgriezties Latvijā, bet nav sanācis, tad man pašam arī nav tās vēlmes atgriezties tur.

Taču daļai citu, kurai nav remigrācijas vilšanās pieredzes, ir nolēmuši pēc daudziem gadiem tomēr atgriezties Latvijā.

Irēnas Konrādes ģimene pēc 16 gadiem Londonā nodzīvotiem gadiem tagad augustā atgriezīsies Latvijā. Pārdodot māju Londonā, varēs nopirkt māju Ventspilī un cerības uzsākt biznesu.

Irēna Konrāde
Londonas iedzīvotāja, remigrante

Viss būs labi. Te negāja slikti, un neies slikti arī Latvijā. Mēs latvieši esam stipri cilvēki un izdzīvosim jebkur.

Vīrs kā pirmais jau atgriezies, lai Irēnai ar dēlu visu sagatavotu. Tika lūgta palīdzība arī no remigrantu koordinatores Kurzemes reģionā, taču nekas nesanāca, jo pati koordinatore atdūrusies pret valstiski-sistēmiskajām problēmām – bērnam nebija vietas vēlamajā skolā, bet banka Ventspilī atteica atvērt kontu, jo šie remigrantiem tur vēl nav īpašuma, ne deklarētā adrese, ne darba.

Irēna Konrāde
Londonas iedzīvotāja, remigrante

Mums kā Latvijas pilsoņiem atgriežoties nav iespējas atvērt kontu. Koordinatore sazinājās un piedāvāja vienreizējā darījuma kontu, kas mums galīgi liekas kā Latvijas pilsoņiem pilnīgi neder.

Viens no iemesliem, kāpēc Konrādes ģimene atgriežas Latvijā un pārdevusi arī māju Londonā ir nespēja vairs pietiekami labi nopelnīt, lai nomaksātu hipotekāro kredītu. Rumāņu un bulgāru imigranti gatavi strādāt par zemāku samaksu nekā latvieši.

Irēna Konrāde
Londonas iedzīvotāja, remigrante

Mans vīrs celtniecībā izjūt to konkurenci. Viņš ir meistars savā jomā un viņš negrib tagad strādāt pa kapeikām. Tad viņš labāk brauc prom uz savu zemi, kur viņš jutīsies mīlēts, gaidīts un cienīta persona.

Iela Anglijas pilsētā Bostonā. Un arī šeit daļa latviešu ir sākuši savu ceļu mājup, lai atgrieztos Latvijā. Vismaz mēģinātu. Un remigrācijai atpakaļ uz Latviju ir arī vizualizācija, proti, šī zīme, tiek pārdota māja. Pagaidām te vēl dzīvo Ilze Vingre ar ģimeni, taču pavisam drīz – jūlijā – plāno atgriezties Latvijā, un daļa mantu jau ir pārvests uz Latviju. Ilze ar vīru atgriezīsies Latvijā pēc 13 gadiem Anglijā. Viņu remigrācijas iemesls ir bērniņa gaidības.

Ilze Vingre
Bostonas iedzīvotāja, remigrante

Gribas, lai bērns piedzimst Latvijā, ir latvietis un ar latvieša saknēm, jo tie bērni, kas piedzimst šeit, diemžēl vairāk neatgriežas. Gribas iemācīt latviešu kultūru, lai redz, kāda ir dzīve Latvijā.

Ilze apzinās, ka atgriešanās Latvijā, vismaz sākumā, būs ļoti grūta, jo vīram pagaidām tur vēl nav atrasts darbs. To meklēs uz vietas.

Ilze Vingre
Bostonas iedzīvotāja, remigrante

Es gribētu uzsākt zemnieku saimniecību un strādāt sev, nevis vergot citā valstī, kā mēs to darām visi šeit.

Un iespēja iedvesmoties lēmumam par atgriešanos Latvijā būs arī šiem tautas deju dejotājiem Anglijā, kuri dosies uz Dziesmu un deju svētkiem.

TOP komentāri

  • Intars Biģelis
  • Ivars Pēkainis
    +1 +1 0

    Ivars Pēkainis

    ...saprotu, ka reemigrācijas koordinatori tomēr nevar palīdzēt latviešiem, kuri nolēmuši atgriezties, ne kontu atvēršana, ne arī skolas nodrošināšana bērniem... Ko tad var palīdzēt!!??????
  • Intars Augustins
    0 0 0

    Intars Augustins

    Vai tad tiešām visiem jau sen nav skaidrs KO VIŅI SAGAIDA NO LATVIJAS? Cik var....😶

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Kad ārā ir tik karsti cik Meksikā, ir jāēd tako, un Linda no ”Gatavo 3” ir sagatavojusi tam recepti. Šis ēdiens būs lielisks ne tikai paša vēderam, bet arī atsvaidzinās tavu cienasta piedāvājumu viesiem ballītē.

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Ik nedēļu Tele2 ”Gudrajā mājā” viesojas kāda savā profesijā panākumus guvusi persona. Šoreiz meža biezoknī Gustavu Terzenu apciemoja interjera dizainere, ”Amerikas Arhitektūras balvas 2017″ ieguvēja Santa Meikulāne. Dizainere uzskata, ka tehnoloģijas palīdz ērtāk apieties ar dažādām lietām, tāpēc labprāt apskatīja ”Gudro māju”, lai redzētu, ko no piedāvātajām funkcijām vēlētos iegādāties savai mājvietai.

Lasi vēl