Vēl aizvien slepenā trešā “čekas” aģentu kartotēka, iespējams, tiks publiskota jau līdz Jāņiem

3 komentāri

Vēl aizvien slepenā – trešā “čekas” aģentu kartotēka -, iespējams, tiks publicēta jau līdz Jāņiem. Tādu apņemšanos pauduši atbildīgās Saeimas komisijas deputāti. Līdz šim izskanējušas atšķirīgas ziņas, cik aģentu kartītes līdz ar neatkarības atjaunošanu pārņēma Latvijas valsts. Te ieviest skaidrību varētu Nacionālais arhīvs, kurš gatavojas tās pārskaitīt.

Šobrīd internetā nav publicētas 109 čekas aģentu kartītes. To arhīvs nedarīja, jo Saeima likumā bija norādījusi, ka jāpublicē alfabētiskā un statistiskā, bet ne papildu uzskaites aģentu kartotēka. Jau kopš marta, kad kļūda atklājās, politiķi meklē ceļus, kā to novērst. “Tas ir principā mūsu mazais neizdarītais mājasdarbs,” saka deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV).

Tomēr arī trešdien atbildīgās Saeimas komisijas sēdē nekļuva skaidrs, kā šāda situācija varēja izveidoties. Saeima vaino pētniekus, pētnieki – Saeimu un Satversmes aizsardzības biroju (SAB), bet SAB – pētniekus.

“Kāpēc uz to brīdi nebija no zinātniskās komisijas zināms precīzs kartīšu skaits, kādas kartotēkas ir un kādas deputātiem jāpublicē?” vaicāja deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). “Vēl es gribētu piebilst – naudu par darbu jūs esat saņēmuši,” norādīja Kaimiņš.

“Ja tu strādā, vadoties pēc arhīva principiem un apraksts uzrāda to, ko uzrāda, tad es nevaru zināt to, kas tur nav parādīts,” skaidroja Publiskās atmiņas centra pētnieks Ojārs Stepens.

“Zinātniskajai komisijai bija pieejami pilnīgi visi materiāli tad, kad viņi strādāja SAB telpās un arī arhīva aprakstā bija pilnīgi visas kartotēkas uzskaitītas,” sacīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Tikmēr pētnieki, kas aicina veikt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju, atklājuši jaunas nesakritības. Piemēram, krasi atšķiras savulaik uzskaitīto un tagad publicēto ārštata operatīvo darbinieku kartīšu skaits. Drošības iestāde aizdomas par manipulēšanu noraida.

“Varam ar pārliecību teikt, ka neviena kartīte nav pazudusi, pilnīgi visas, kas bija TSCD rīcībā, ir digitalizētas un šobrīd notiek fiziska šīs kartotēkas nodošana arhīvam. Šis skaitlis vienmēr ir teikts aptuveni, tāpēc, ka skaitīšanas metodoloģija vēsturiski ir atšķīrusies,” norādīja Maura.

Cik tad īsti aģentu kartītes līdz ar neatkarības atjaunošanu nonāca Latvijas valsts rīcībā, tagad, pārņemot “čekas maisus”, mēģinās noskaidrot arhīva speciālisti.

“Šajā gadījumā tā kā tas ir sensitīvs jautājums mēs to neveiksim izlases kārtībā, kā mēs to darām parasti, bet reālu pārbaudi – pārskaitīsim visas kartotēkas, gan arī pārbaudīsim lietas,” sacīja Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Saeima likuma grozījumus, kuriem plānots piešķirt steidzamību, plānojusi sākt skatīt jau ceturtdien. Taču ne deputātiem, ne pētniekiem nav pārliecības, ka tik tiešām līdz ar likuma grozījumu pieņemšanu viss čekas maisu saturs tiks publicēts. “Joprojām tie cipari lēkā gan uz augšu, gan uz leju, ir jāievieš vienreiz stabilitāte,” vērsa uzmanību Stepens.

“Vajadzēs, atvērs vēlreiz vaļā to likumu – nekas jau nav Daugavā iemests un atslēga nav izmesta ārā,” teica Kaimiņš. Likuma grozījumus, lai publicētu Papildu uzskaites kartotēku, Saeima plānojusi pieņemt līdz Jāņiem.