Vējonis: Latvijai nav plāna, kā risināt tautsaimniecības krīzes

Komentāri

Latvijai nav tautsaimniecības mobilizācijas plāna, kā risināt lielas problēmas – piemēram, elektrības vai pārtikas trūkumu, LNT raidījumā ”900 sekundes” pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis:
Ja mums pēkšņi vajag lielus tehnikas apjomus vai lielus pārtikas apjomus krīzes situāciju risināšanai– mums nav tautsaimniecības mobilizācijas plāna.

To, ka Latvija nav gatava nepieciešamības gadījumā mobilizēt tautsaimniecību, apliecināja traģēdija Zolitūdē, pauda ministrs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ukrainas krīzes kontekstā Latvija ir pastiprinājusi sadarbību starp aizsardzības un valsts iekšējām struktūrām, taču patlaban trauslākā ir Latvijas iekšējā drošība. Proti, Latvijā pašreiz ir daudz problēmu – Āfrikas cūku mēris, Krievijas ieviestās sankcijas, kas orientētas uz lauksaimniecību. R. Vējonis skaidroja, ka sankciju radītās problēmas varētu radīt neapmierinātību ar valsts darbu, tādējādi valsti vājinot.

Ārēju militāru draudu patalban Latvijai nav, taču bažas rada notiekošās Krievijas militārās mācības pierobežā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis:
Neapšaubāmi, ka intensīvās mācības, kas notiek, piemēram, Pleskavā, kur trenējas uz nepazīstamas teritorijas ieņemšanu, rada bažas. Ir skaidrs, ka šīs mācības nozīmē iebrukuma taktikas trenēšanu. Helikopteru bāze, kurā trenējas Krievu militāristi, atrodas 27 kilometrus no Latvijas robežas.

Latvijai jābūt gatavai predarbībai, tādēļ jūrā tiks ieviestas intensīvas mācības un kontrole. “Esam pabeiguši jūras telpas novērošanas sistēmu, ko saslēgsim vienotā tīklā ar Lietuvas tīklu,” norādīja R. Vējonis.

Runājot par situāciju Ukrainā, aizsardzības ministrs norādīja, ka Ukrainas armija patlaban ir mobilizējusies un sāk gūt uzvaras. Šis būs “izšķiršanās brīdis Ukrainas teritorijā”, kas noteiks, vai Ukraina būs spējīga sakaut separātistus. Tas atstās ietekmi uz Eiropas, Baltijas drošību, pauda ministrs.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl