Vējoņa “mantojums” – ko četros gados savā amatā paveicis Valsts prezidents?

9 komentāri

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš ilgstoši izvairījās tieši atbildēt uz jautājumu par pretenzijām uz otru pilnvaru termiņu, šonedēļ, dažas dienas, pirms sākas oficiāla pretendentu pieteikšana, atklāja, ka pieņēmis lēmumu uz nākamajiem četriem gadiem Rīgas pilī nekandidēt.

Tas nozīmē, ka varam novērtēt, ar kādiem darbiem augstajā amatā Raimonds Vējonis paliks vēsturē? Kā viņam veicies ar paša nosprausto mērķu īstenošanu un vai tad, kad viņš nodos Rīgas pils simboliskās atslēgas savam pēctecim amatā, viņš varēs teikt to pašu, ko darbu uzsākot: “Laikam vispirms jāierauj!”?

Šie bija pirmie Raimonda Vējoņa vārdi pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā. Tomēr, ja visi deputāti būtu balsojuši kā solīja, Vējonis amatā nebūtu nonācis. 2015. gada jūnijā par Vējoni balsoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un ”Vienotības” deputāti. Šajā aizklātajā balsojumā Vējonis saņēma arī 13 balsis no deputātiem, kuri publiski sacīja, ka viņu neatbalstīs.

Biologs Vējonis bija ilggadējs vides ministrs, kurš tika ārā no savas komforta zonas, kad negaidīti stājās aizsardzības ministra postenī. Vējoņa bijusī skolotāja Madonas 1.vidusskolā, Daila Senberga viņu raksturoja līderi ar mugurkaulu: “Raimonds ar savu gaišo galvu bija vienmēr klases vidū, viņš bija gaišu galvu, dzirdēja ko stundā mācīja, izpildīja mājas darbus.”

Tikmēr paša pārstāvēto ”zaļo zemnieku” biedri uzsvēra – Vējonis būs ne tikai Rīgas intelektuāļu, bet visas tautas prezidents. Šādam principam Vējonis arī nolēma sekot, sākotnēji paziņojot, ka nepārcelsies uz prezidentiem atvēlēto Jūrmalas rezidenci, bet turpinās mitināties Ogres daudzdzīvokļu nama dzīvoklī.

”Sākot kā prezidents, viņš parādīja, ka viņš ir normāls parasts cilvēks. (..) Tas bija tāds kontrasts ar iepriekšējiem prezidentiem, ko bijām redzējuši – tos skandālus ar dzīvokļiem un visām rezidenču lietām. Tas sabiedrībai patika. Ļoti daudz arī braukāja pa Latviju, daudz taisīja ”selfijus” ar cilvēkiem, ļoti piestrādāja uz šo tiešo kontaktu ar sabiedrību,” saka sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Vietējas nozīmes pasākumu reklamēšana, basketbols, pozēšana kopā ar kundzi Ivetu itāliešu augstās modes žurnālam. Lai gan izskanēja viedoklis, ka reizēm Vējonis rīkojas prezidenta statusam neatbilstoši, iedzīvotāji valsts pirmās personas publisko imidžu novērtēja pozitīvi. ”Selfiju prezidenta” Vējoņa aktivitāte kontrastēja ar iepriekšējā prezidenta – Andra Bērziņa – pasivitāti.

”Viņš nāca ar tādām lielām cerībām, sabiedrībai bija diezgan lielas gaidas, ka beidzot – salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu – kaut kas svaigs, kaut kas atšķirīgs,” norāda sociologs Arnis Kaktiņš.

Pirmās ugunskristības – jaunas valdības veidošanu – Vējonis izturēja, un Saeima nobalsoja par viņa virzīto premjeru Māri Kučinski (ZZS). Taču drīz pēc tam notika negaidītais. Vējoni nogādāja slimnīcā. Sākotnēji šķietami ikdienišķas sasirgšanas laikā atklājās iedzimta sirds slimība. Prezidentam veica operāciju, pēc kuras atkopšanās bija grūta. Darbā Valsts prezidents varēja atgriezties tikai pēc 72 dienām. Vējonis pēc slimības publiski kļuva mazāk aktīvs.

”Nenoliedzami, ka prezidentūru var sadalīt divos posmos. Viens posms – tas, kas bija pirms slimības, un otrs – tas, kas bija pēc. Skaidrs, ka tie apgriezieni bija mazāki,” norāda Stradiņa Universitātes profesors Andris Sprūds.

Viņš atzīst, ka tas attiecas arī uz Vējoņa ārpolitiskajām aktivitātēm. Kopumā ārpolitika Vējonis Latviju pārstāvējis korekti. Ja Vaira Vīķe-Freiberga ārpolitikā centās būs Latvijas amatpersonu priekšgalā, tad Vējonis mēģināja spēlēt vienā komandā ar Ārlietu ministriju. Līdz ar to prezidentam ar valdības amatpersonām par ārpolitikas jautājumiem bijis mazāk konfliktu.

”Prezidents savu darbu izdarīja vienā vārdā – korekti. Noteikti, ka viņš nebija pirmais spēlētājs, un viņam nemaz nebija jābūt. Prezidents spēlēja to komandas darbu. Viss, kas bija vajadzīgs – viņš bija klātesošs. Tramps, Parīze, Vācijas vizīte, pāvests – prezidents savu funkciju labi, pareizi nospēlēja. Bet, protams, ka varbūt bez kaut kāda milzīga lidojuma vai spozmes,” norāda Sprūds.

Lielu neveiksmju izgāšanos ārpolitikā Vējonim nav bijis. Par tādu Sprūds neuzskata arī neveiklo brīdi preses konferences laikā ar ASV prezidentu, kur kādā brīdī šķita, ka Vējonis nesaprot Trampa teikto. Misēkli radīja tas, ka Tramps sāka improvizēt, kamēr Vējonis centās turēties pie scenārija.

Lasi vēl – Trampa improvizācija un Vējoņa mulsums. Eksperti tikšanos ar ASV prezidentu tomēr vērtē pozitīvi

”Tramps lielā mērā ir tāds samērā neprognozējams horeogrāfs, un viņš improvizē. (..) Tajā brīdī radās mazliet problēmas, jo principā neviens tam nebija īsti sagatavojies,” norāda Sprūds.

Kā savu sasniegumu ārpolitikā Vējonis nereti piesauc Latvijas drošības stiprināšanu. Tieši viņš pārstāvēja mūsu valsti NATO samitos, kuros pieņemti lēmumi par sabiedroto valstu karavīru nosūtīšanu uz Latviju. Sprūds tikmēr kā Vējoņa veiksmi izceļ simtgades pasākumus kā vizīte pie Donalda Trampa un pāvesta vizīti Latvijā.

Tomēr kopumā gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski Vējoņa prezidentūrai pietrūcis satura, vērtē sabiedrisko attiecību speciālists Ralfs Vīlands. Prezidents tā arī nav spējis piedāvāt kādu vienu tēmu, kas uzrunātu sabiedrību: ”Kas emocionāli ”aizķertu” lielu daļu sabiedrības. Tāda tēma, teiksim, Igaunijā Ilvesa laikā, bet arī pirms tam – ka Igaunijai jākļūst par ”Silīcija ieleju”. Visiem jāfokusējas IT virzienā, un IT attīstība ir Igaunijas priekšrocība pār pārējām valstīm konkurences jomā. Šāda tēma neizskanēja. Tāpēc faktiski pēdējos divus gadus viņš nebija īpaši redzams vispār.”

Ja nav ”lielās tēmas” sabiedrība lielāku uzmanību sāk pievērst ”mazajām tēmām” – kā misēklis pie Trampa, fotografēšanās kopā politbiznesmeni Aināru Šleseru Dubaijā vai vēja aizpūstā Vējoņa ”špikera lapiņai” Dziesmu svētku uzrunas laikā. Publiskās neveiksmes nepalika nepamanītas sabiedrībā.

Summējot pozitīvos un negatīvos vērtējumus, pēc stāšanās amatā 2015. gadā Vējoņa reitings bija ļoti liela. 2016. gada janvārī Vējoņa popularitāte bija visu laiku augstākā. Šādu rādītāju izdevies sasniegt pat reti kuram prezidentam. Tomēr tagad Vējoņa reitings ir tikai +3, liecina SKDS mērījumi.

”Viņa popularitāte bija aptuveni tādā līmenī kā savulaik bija Vairai Vīķei-Freibergai. Bet Vīķe-Freiberga, ja atceramies, bija visaugstāk novērtētā atjaunotās Latvijas prezidente. Bet tas bija tikai pirmajā gadā. Jau otrajā gadā popularitātei bija tendence sarukt, trešajā vēl vairāk sarukt. Un, ja mēs skatāmies, kas ir noticis pagājušā gada laikā, mēs redzam, ka Vējoņa kungam tie ir vēsturiski vissliktākie,” norāda sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Ja salīdzina ar citiem aizejošajiem prezidentiem, Vējoņa reitings ir pats zemākais. Tomēr, atšķirībā no Vairas Vīķes-Freibergas, Vējonis izsludināja Saeimas pieņemto likumu par ”čekas maisu” atvēršanu, pieliekot šim jautājumam punktu. Šādi, pretēji spiedienam, prezidents izdarīja to, ko no viņa sagaidīja sabiedrība, uzsver Rajevskis.

Tomēr kopumā Vējonis nav sevi atstatījis no politiskās elites, uzsver Rajevskis: ”Politiski viņš ir spēlējis ”elites komandā”. Viņš nevienu mirkli tā nestājās pretī elitei. Ja mēs skatāmies tās preses konferences, kas viņam bija pēc sarunām ar premjerministriem, viņš vienmēr ir bijis ”uz vienas lapas” ar premjerministru, bet nav bijis tā, ka viņš tur kādu ļoti strostētu, paudis savu pozīciju.”

Tomēr spēku sastāva izmaiņas Saeimā, un līderības trūkums valdības veidošanas procesā noveda pie tā, ka no Vējoņa novēršas arī politiskā elite. Politiskajā vidē viņa pārvēlēšanai uz otro termiņu nav atbalsta. Raimonds Vējonis šonedēļ paziņoja, ka uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā, nekandidēs.