1 komentārs

Nevis pētniecība, bet cīņa ar politiķiem un birokrātiju. Tā gadu pēc izveides var raksturot līdzšinējo Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas darbu. Valdība joprojām nav piešķīrusi nevienu eiro centu Latvijas vēstures tumšāko lappušu pētniecībai, tāpēc darbs tā arī nav sācies, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Komisijai darbs jāpabeidz līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā, taču zinātniekiem rezervētā nauda tā arī nav piešķirta, un gads pagājis, komisiju svaidot no vienas pārraudzības iestādes uz otru.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sākotnēji komisiju izveidoja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), taču vēlāk valdība to lēma nodot Tieslietu ministrijai (TM). Abām pusēm radās domstarpības, un komisiju paņēma atpakaļ Izglītības ministrija ar noteikumu, ka pārraudzība būs deleģēta Latvijas Universitātes Vēstures institūtam. Taču pie institūta komisija tā arī nav nonākusi – it kā juridisku šķēršļu dēļ, norādīja raidījums.

VDK dokumentu izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris gadu pavadījis nevis nodarbojoties ar pētniecību, bet cīnoties ar politiķiem un birokrātiju, par to nesaņemot algu.

“Pētniecība nav sākusies. Absurds jau ir principā, un, ja mēs skatāmies uz cēloņiem, uz iemesliem, tad jāskatās būtībā uz visu politisko sistēmu,” vērtēja Kangeris.

Joprojām arī neesot atrisināts jautājums par to, vai un kā zinātnieki varēs piekļūt tiem slepenajiem VDK dokumentiem, kas atrodas Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Tur glabājas arī tā dēvētie čekas maisi. SAB priekšnieks Jānis Maizītis esot teicis, ka būtībā laistu pētniekus klāt, ja viņi kļūtu par SAB darbiniekiem.

IZM norāda, ka pašlaik jautājums par nodošanu un rezervēto 250 000 eiro piešķiršanu, lai darbs beidzot varētu sākties, ir atrisināts. Esot sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, ko virzīs apstiprināšanai valdībā.

“Es domāju, ka mēs šodien esam atraduši to vienu variantu, kā varētu šo finansējumu līdz institūtam nodot. Cerams, ka tas strādās. Es domāju, ka valdība varēs ātri arī šo lēmumu pieņemt,” vērtēja IZM Valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

VDK dokumentu izpētes komisijai nav pat piešķirtas telpas, tāpēc, lai svinētu komisijas pastāvēšanas gada jubileju un pārrunātu turpmākos darbus, zinātnieki šodien tikās bārā ”Ezītis miglā”, norādīja raidījums.

Tikmēr pievērsties tam, lai zinātnieku komisija beidzot sāktu strādāt, šodien solīja valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Viņa pauda asu kritiku līdzšinējam ministriju darbam, kas novedis pie tā, ka pētniecība nav sākusies.

“Es esmu ļoti neapmierināta ar TM un IZM rīcību šajā jautājumā. Pēdējos mēnešos tas varbūt sakarā ar citiem notikumiem no mana redzesloka nedaudz aizgājis. Tagad prezidentūra ir pagājusi. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami, kā tagad notiek process. Tas pat ir smieklīgi, kā tas virzās šobrīd,” vērtēja Straujuma.

TOP komentāri

  • Mnde
    0 0 0

    Mnde

    Iespējams, ka es kļūdos, bet nu jau pat pilnīgi neaizdomīgiem prātiem sāk šķist, ka kādai grupai cilvēku galīgi negribās lai šī komisija uzsāktu produktīvu tiešo uzdevumu - izpēti...

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl