Rīgas tiltiem konstatēti būtiski bojājumi – nepieciešama padziļināta tehniskā izpēte un steidzams remonts

1 komentārs
Rīgas tiltiem konstatēti būtiski bojājumi – nepieciešama padziļināta tehniskā izpēte un steidzams remonts
Foto: f64

Galvaspilsētā turpinās diskusijas par Rīgas tiltu tehnisko stāvokli. Būvniecības valsts kontroles birojs, apsekojot Vanšu un Zemitāna tiltus, konstatējis ilgstošu nolaidību to uzturēšanā. Birojs ieteicis norobežot bīstamās zonas, vienlaikus mudinot Rīgas pašvaldību nekavēties ar tiltu tehniskā stāvokļa izvērtējumu un remontu.

Uzmanība Vanšu tiltam tika pievērsta pēc tam, kad nokrita dzelzsbetona bloks. Atklājās kliedzoša aina – tilts ir gaužām bēdīgā stāvoklī, turklāt ne tuvu tāds vienīgais Rīgā.

Lai arī galvaspilsētas tilti nav Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā, apšaubāmā stāvokļa dēļ tas tomēr Vanšu un Jorģa Zemitāna tiltiem veicis pat savu apsekojumu. Galvenais secinājums: par abiem tiltiem pašvaldība gadiem ilgi nav rūpējusies un nav tos uzturējusi, līdz ar to radušies dažādi bojājumi, sākot no plašas korozijas līdz pat iztrūkstošām bultskrūvēm.

Nav sakārtota ūdens novades sistēma, un lietus ūdens nokļūst pa tiešo uz nesošajām konstrukcijām, kā arī manīti bojājumi pamatos. Turklāt nav pamata pašvaldības argumentam, ka Vanšu tilta kāpņu konstrukcijas nokritušas temperatūras svārstību dēļ.

“Mēs apšaubām šādu secinājumu, tāpēc ka temperatūras svārstības ir katru gadu. Drīzāk iemesls meklējams veicamajos uzturēšanas darbos,” norāda Būvniecības valsts kontroles vadītāja Svetlana Mjakuškina.

Birojs ieteicis pilsētas būvvaldei norobežot bīstamās zonas, lai krītošās tilta daļas neapdraudētu gājējus un braucējus. Tāpat jānovērš mitruma ietekme. Turklāt jāslēdz arī tās Vanšu tilta kāpnes, kas ved uz blakus esošo degvielas uzpildes staciju. Nekavējoties arī jāveic padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu tiltu nestspēju. Dome gan iepriekš izteikusies, ka Vanšu tiltam klāt ķersies rudenī.

“Ja mēs salīdzinātu ar publisku ēku ekspluatācijas kontroli pie līdzīgām neatbilstībām, mēs aicinātu īsākā laika periodā, trīs līdz sešu mēnešu laikā organizēt padziļināto izpēti un tikai tad var runāt par projekta izstrādi un remontdarbiem,” norāda Mjakuškina.

Vienlaikus tiek atzīts, ka nav noteikts regulējums sistēmiskām pārbaudēm. Ekonomikas ministrija rosinās likuma grozījumos šādas pārbaudes noteikt.

“Tiltu infrastruktūrai reizi piecos gados ir jāveic tehniskais apsekojums. Īpaši, lai pārbaudītu atbilstību mehāniskai stiprībai un noturībai,” saka Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Tāpat, ņemot vērā ekspluatācijā vēl nenodoto Krišjāņa Barona ielu, ministrija rosinās jaunu pienākumu turpmāk šādus objektus nodot ekspluatācijā 60 darba dienu laikā.

1 komentārs