Valsts valodas prasība zemes iegādē esot vērsta pret zviedriem Latvijā

Pievienot komentāru

Valsts valodas prasība zemes iegādē ir vērsta pret zviedriem Latvijā – Skaties.lv igauņu līdzstrādnieks Urmass Kanāls ir noskaidrojis, ka prasība pēc valodas zināšanām lauksaimniecības zemes iegādē esot mēģinājums zemi atšķirt zviedru investoriem.

Šā jautājuma dēļ pie ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa un deputāta Armanda Krauzes nācis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Līdz šim, lai tiktu pie zemes, zemes komisijā bija jāuzrāda atestāts par lauksaimnieka izglītību. Nebiji skolots lauksaimnieks, nevarēji īpašumu reģistrēt. Taču Eiropas Komisija (EK) šo normu Latvijai lika atcelt, jo tas esot diskriminējoši. Tad nu “Zemnieku saeimas” aktīvisti izdomāja, ka vajag pieprasīt latviešu valodas zināšanas.

Šādi ierobežojumi jau attiecas ne tikai uz potenciālajiem Eiropas īpašniekiem, bet Latvijas iedzīvotājiem, kas te jau saimnieko gadu gadiem. Lielākie vietējo lauksaimnieku ienaidnieki esot zviedri. Pret tiem arī cīņa ir vērsta.

Gan pret Zviedrijas pensiju fonda zemju turētājiem, gan lielajiem mežu apsaimniekotājiem, gan atsevišķiem zviedru lauksaimniekiem, kas, pēc latviešu zemnieku domām, esot cūciski.

 

Juris Lazdiņš
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks

Lai gan mēs ļoti skaidri redzam, ka mums ir piemēri, kur Liepājas pusē ir saimniecība, kur saimnieko zviedru uzņēmējs, kuram nav ne valodu zināšanas, ne viņam ir zināšanas lauksaimnieciskā darbībā. Un tad mēs redzam rezultātu, nu, lopi tiek turēti nepiemērotos apstākļos un ir viena bēdu ieleja, ar kuru valsts institūcijas šobrīd netiek galā. Valodas trūkums viņam liedz komunicēt ar apkārtējiem kaimiņiem, kas varētu sagādāt barību, ja tāda problēma ir. un otrs, viņš ar attiecīgi PVD institūcijām arī nespēj komunicēt. Tas, ka nav šī barība sagādāta vai šie dzīvnieki ir šādos apstākļos par to, ka viņam nav zināšanu šajā jomā.

 

 

Zviedrijas vēstnieks Latvijā tā nedomā. Viņaprāt, zviedru fermeri nav nekādi cūkas, bet gan cilvēki, kas veicina Latvijas ekonomiku un uzlabo kopējo lauksaimnieku stāvokli. Ja latviešu sāks zviedrus ierobežot, var atkal sanākt nepatikšanas Eiropas līmenī.

Ar šādu ”steitmentu” vēstnieks bija ieradies uz pārrunām gan pie ZZS līderiem Augusta Brigmaņa un Armanda Krauzes. Saeimai vēstnieks nosūtījis arī vēstuli. No Zviedrijas vēstnieka vēstules Saeimas deputātiem.

Šāda veida grozījumi varētu būt pretrunā arī ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kas skar iekšējā tirgus brīvību. Zviedru uzņēmumi nodrošina Latvijas mežsaimniecības sektoram gan kapitālu, gan zināšanas.

Piedāvātie likuma grozījumi pakļautu riskam mežu apsaimniekotāju iespējas attīstīt un vadīt savus uzņēmumus. Piemēram, Zviedrijas ”Berggvik skog” nodarbina aptuveni 400 cilvēku tieši un vairāk nekā 1600 cilvēku netieši.