Valsts prezidents, eirokomisārs, Latvijas Bankas prezidents – politiķiem šogad jālemj par vairākiem svarīgiem amatiem

Pievienot komentāru

Bez vakantā Valsts prezidenta krēsla, par ko cīņa tiks izcīnīta vasaras sākumā, uz spēles galda likta vesela virkne amatu, par ko politiķiem šogad nāksies vienoties. Uz pasjansa galda ir arī eirokomisāra nosaukšana, kas vispār var kļūt par valdības stabilitātes jautājumu, gan tas, kurš vadīs ģenerālprokuratūru vai kas sēdīsies Latvijas Bankas prezidenta krēslā.

LNT Ziņas pētīja, cik ticami ir tas, ka politiķi nelaidīs garām iespēju patirgoties, lai vairotu savu ietekmi un visa kalibra krēslos sēdinātu savu interešu aizstāvjus. Kam sekos veco un jauno politiķu paaudze – profesionālismam un loģikai, vai tomēr aprēķinam, kas loģisks un saprotams ir tikai pie varas esošajiem?

Šis ir viens no retajiem gadiem, kad Saeimai ir jāievēl pat vairākas augstas un ietekmīgas amatpersonas. Pavasarī notiks Valsts prezidenta vēlēšanas, drīz pēc tām valdībā būs jāizraugās Eiropas Savienības komisāra amata kandidāts, bet gada beigās Saeima vēlēs Latvijas Bankas prezidentu, kurš Latviju vienlaikus pārstāv arī Eiropas Centrālās bankas padomē. Savukārt, ja tiks apstiprinātas likuma izmaiņas, vasarā gaidāmas arī banku uzraugošās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes pirmstermiņa vēlēšanas.

Un politiķi neslēpj, ka panākt vienošanos par nozīmīgajiem amatiem, ir sarežģīti.

“Vispirms jau ir septiņas partijas parlamentā. Valdību veido piecas. Savukārt tām parijām vēl ir partijas aizmugurē. Tā, ka tas ir tāds šodien ne pats vienkāršākais uzdevums vienoties par valsts augstākajām amatpersonām,” saka “Jaunās Vienotības” valdes loceklis Arvils Ašeradens.

“Tā tiešām ir netipiska situācija. Es nedomāju, ka tas ir kaut kas labs. Tādā izpratnē, ka tas apjoms tiešām ir milzīgs. Un mana pieredze rāda, ka, protams, ja politiskajā vidē kaut kas tādā īsā periodā attiecībā uz amatpersonām ir jādara daudz, tad diemžēl, bet, ja tā drīkst teikt, tādi politiskā tirgus elementi sāk dominēt pār varbūt tādu racionālo aspektu,” domā “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups.

Partijām vispirms ir jātiek skaidrībā par valsts augstāko amatpersonu. Saskaņā ar likumu, Valsts prezidenta vēlēšanām jānotiek no 29. maija līdz 7. jūnijam. Šī būs pirmā reize, kad Saeima prezidentu vēlēs atklātā balsojumā. Lai uzvarētu, kandidātam jāiegūst vismaz 51 deputāta balss.

Trīs no septiņām Saeimā pārstāvētajām partijām sola atbalstīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Lai viņš tiktu ievēlēts, izšķiroša nozīme var būt tam, kā rīkosies partija “KPV LV”, kura ietilpst valdošajā koalīcijā, lai gan vismaz trīs tās deputāti ir pieslējušies opozīcijai. Ja Levits iegūtu arī “KPV LV” atbalstu, viņa ievēlēšana būtu garantēta. Taču partija meklē arī citus kandidātus.

“Veselīga konkurence šajā gadījumā nāks tikai par labu. Arī debašu ziņā. Un šobrīd mēs vienkārši tā kā skatāmies un esam uzrunājuši dažus cilvēkus, kuri potenciāli arī varētu stāties līdzās vai pretī jau nosauktajam Levita kungam,” teic “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

“KPV LV” kā iespējamos prezidenta amata kandidātus apsver tiesībsargu Juri Jansonu un zobārsti Alēnu Butkēviču. Tieši “KPV LV” uzvedību, kā galveno problēmu, kāpēc prezidenta izraudzīšanās ir tik sarežģīta, uzskata publicists un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks.

“Sadarbība, tā ir augsti attīstītu būtņu īpašība. Teiksim, sadarboties demokrātiskā sabiedrībā bez hierarhiskas struktūras, tas nav vienkārši. Bērnudārzā, lai sadarbotos, vajadzīgs audzinātājs. Armijā vajadzīgs komandieris. Bez hierarhiskas struktūras, lai cilvēki paši sadarbotos, piemēram, politikā, tas prasa jau zināmu inteliģenci un emocionālo inteliģenci, un visvisādas dažādas īpašības. Tā problēma šobrīd ir tā, ka mums parlamentā ir vismaz viena partija, “KPV LV”, kas bez maz par savu tādu politiku uzskata nesadarboties ne ar vienu,” pauž publicists un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks.

Kā partijas tiks galā ar prezidenta ievēlēšanu, varēs secināt, kā veiksies ar pārējo ietekmīgo amatpersonu izraudzīšanos. Tā uzskata politoloģe Iveta Kažoka, kuras vērtējumā bez politiskās tirgošanās šajā procesā neiztikt: “Politiskais tirgus ir gandrīz neizbēgams tad, ja valdību veido vairāk nekā divas partijas. Protams, tas ir pieņemami tikai tik tālu, cik šie kandidāti, kuri tiek nominēti augstiem amatiem, patiešām pēc savas kvalifikācijas un reputācijas šiem amatiem atbilst. Ja tas tā ir, tad tas ir tāds normāls, varbūt ne īpaši patīkams, bet nu kopumā normāls, demokrātisks process.”

Jau tagad ir skaidrs, ka vieglas dienas politiķus negaida arī tad, kad valdībā tiks lemts par eirokomisāru.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka darbu Briselē jāturpina Valdim Dombrovskim, kurš ir ne vien par eiro un finansēm atbildīgais komisārs, bet arī viens no Eiropas Komisijas viceprezidentiem: “Man ir grūti iedomāties, ka kāds būtu spējīgāks, kompetentāks un gatavs šādam amatam kā Valdis Dombrovskis. Viņš ir no latviešu politiķiem tas, kurš vistālāk ticis arī tieši Eiropas aprindās. Viņš ir zināms. Viņš ir kompetents un visnotaļ ļoti labi pārstāv mūsu valsti, un pilda savus amata pienākumus šobrīd.”

Premjera partija sola strikti uzstāt, lai Dombrovskis atkārtoti tiek apstiprināts eirokomisāra amatā. Taču tik pat kareivīgi ir noskaņoti vēl vismaz divi koalīcijas partneri, kuriem ir pašiem savi kandidāti eirokomisāra amatam.

“Arta Pabrika kompetence, pieredze, izpratne, stāja pilnībā atbilst, lai būtu ļoti veiksmīgam eirokomisāram, lai viņš par tādu varētu kļūt. Man vispār nav ne mazāko šaubu,” saka Jaunups.

“Attiecībā par eirokomisāru mēs uzskatām, ka Roberts Zīle būtu piemērots šim amatam. Mēs esam mudinājuši koalīcijas partnerus runāt par principiem, pēc kādiem būtu jāizraugās, eirokomisārs. Ka tam nevajadzētu būt tikai vienpersoniski premjera lēmumam,” norāda VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Piesaucot valdības stabilitāti, arī apvienība “Attīstībai/Par!” uzstāj, ka par eirokomisāru ir koleģiāli jāvienojas visai koalīcijai. “Nē, mēs nepiekritīsim šī jautājuma risināšanai, ka tā ir premjera kompetence. Latvijas politiskā tradīcija nosaka, ka tas ir valdības lēmums. Un šis princips premjeram būs jārespektē, ja premjers Krišjānis Kariņš vēlēsies stabilu un prognozējamu valdības darbu. Skaidrs, ka “Vienotībai”, kas šobrīd ar ļoti mazu mandātu skaitu ir pārstāvēta valdībā ar premjera amatu, ir ļoti grūti un sarežģīti izvirzīt tādas pamatotas politiskas prasības par katru cenu Valdis Dombrovskis,” domā Jaunups.

Premjers pagaidām neatklāj, kā rīkosies, ja eirokomisāra amatam līdz ar Valdi Dombrovski, oficiāli tiks nominēts arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vērojot, cik asa ir cīņa par eirokomisāra amatu, par riskiem, kādus tā rada, brīdina bijušais valdības vadītājs, tagad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis: “Pilnīgi noteikti tā ir “Vienotības” galvenā prasība – tas ir Valdis Dombrovskis. Domāju, ka šajā gadījumā viņi savukārt varēs iet uz visplašākajāmm piekāpēm citiem partneriem, kas man šķiet stipri bīstami. (LNT: Un kur ir tā bīstamība?) Nu, tomēr, ka premjeram būs vienalga, kas notiek ar pārējiem, cik viņi ir profesionāli.”

Kučinskim ir bažas par to, kurš kļūs par Latvijas Bankas jauno prezidentu: “Mani uztrauc Latvijas Bankas prezidents. Mums ir jāiegūst spēcīgs cilvēks.”

Uzmanību tam, cik liela ir premjera atbildība, lai augstos amatos nenonāktu nepiemēroti kandidāti, vērš arī Iveta Kažoka: “Šajā brīdī premjera nozīme ir ļoti svarīga, jo premjeram ir vienlaikus gan jāsabalansē dažādu partiju intereses, gan arī tomēr jānodrošina, ka šie augstāko amatu ieņēmēji tomēr nonāk amatos tāpēc, ka viņi ir tiem amatiem kvalificēti, nevis tāpēc, ka kāda partija to ir vēlējusies.”

Un gan politiķi, gan komentētāji neizslēdz, ka nozīmīgo amatpersonu vēlēšanas var nest pārsteigumus. “Par cik ir tik sarežģīti šobrīd sadarboties tiem politiskajiem spēlētājiem, tad katrs gadījums tiks lūkots atsevišķi. Un par katru gadījumu uz vietas lems. Un, iespējams, līdz pat pēdējam brīdim nebūs skaidrības, kāds būs tas iznākums,” pieļauj Liepnieks.

“Redzot, kā notiek ar prezidentu, mēs saprotam, ka pēdējā brīdī visādi pārsteigumi ir gaidāmi,” atzīst Ašeradens.

Tikmēr Māris Kučinskis par bīstamām sauc arī valdības iecerētās izmaiņas likumā, kas paredz, ka Saeima šovasar rīko Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes pirmstermiņa vēlēšanas, kurās tiktu ievēlēta visa banku uzrauga padome, ne tikai tās priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kā līdz šim. “Tur ir ļoti lielas iespējas tikt pie otra NEPLP, kas tomēr it kā ir neatkarīgs, tajā pašā laikā ir katrai partijai savs favorīts, kā rezultātā cietīs gan reputācija, gan darbs,” viņš saka.

Saeimai šogad vēl būs jāievēl arī vairākas citas amatpersonas, bet nākamgad gaidāmas būtiskas izmaiņas tiesu varā.

Parlamentam būs jāapstiprina jauns Augstākais tiesas priekšsēdētājs un ģenerālprokurors, jo gan Ivars Bičkovičs, gan Ēriks Kalnmeiers amatā ir bijuši divus piecu gadu termiņus pēc kārtas, un atkārtoti vairs nedrīkst kandidēt.

Lasi vēl