Valsts pārvaldes sistēmas modernizēšanai Levits rosina ieviest valsts ministru amatus

1 komentārs
Valsts pārvaldes sistēmas modernizēšanai Levits rosina ieviest valsts ministru amatus
AFP/SCANPIX

Lai Latvijas valsts pārvaldi piemērotu 21.gadsimta sabiedrības vajadzībām, likumā būtu jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai Ministru kabineta (MK) līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, ar šādu iniciatīvu valsts pirmā persona nāca klajā piektdien, Rīgas pilī tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un Saeimas frakciju vadītājiem.

Prezidents uzskata, ka Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un strauji reaģēt uz 21.gadsimta dinamisko laikmetu un vidi, bet valsts pārvaldes sistēma, kas varbūt labi kalpoja 19. vai 20.gadsimtā, patlaban to vairs nespēj.

Ņemot vērā minēto, valsts pirmā persona ir sagatavojusi likuma iniciatīvu, kas paredz grozījumus MK iekārtas likumā nolūkā Latvijas valsts pārvaldi piemērot 21.gadsimta sabiedrības vajadzībām. Piedāvātos grozījumus Levits piektdien apsprieda ar Saeimas politiķiem.

Prezidents uzsvēra, ka tradicionāli vertikāli orientētā, atbildības jomās stingri nodalītā ministriju sistēma nespēj kvalitatīvi pārvaldīt un attīstīt tās sabiedrības dzīves kvalitātei nozīmīgas jomas, kur nepieciešama efektīva vairāku ministriju pārnozaru sadarbība. Tikšanās laikā kā piemēri iespējamām jomām tika minēti demogrāfijas, bērnu tiesību un ģimenes politika, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, digitālā politika un pārvaldība, Latvijas informācijas telpas jautājumi, valsts zaļais kurss un ilgtspēja.

Tāpēc Valsts prezidents uzskata, ka MK iekārtas likumā jānosaka iespēja sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgu pārnozaru jautājumu risināšanai MK līmenī iecelt politiski atbildīgu amatpersonu – valsts ministru. MK pēc Ministru prezidenta ieteikuma izlemtu, kurās pārnozaru jomās nepieciešams izveidot valsts ministra amatu, nosakot tā politiskās atbildības jomu.

Šāds politiskās darbības portfelis, Levita ieskatā, varētu tikt izveidots uz visu valdības darbības laiku vai arī uz noteiktu laiku, lai koordinētu kādu sabiedrībai nozīmīgu politikas jomu vai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, kas pārsniedz “klasisko” ministriju kompetenci vai kapacitāti.

Šai amatpersonai tiktu piešķirtas tiesības MK dienas kārtībā iekļaut pārnozaru jomu pārvaldīšanai nepieciešamos priekšlikumus savas kompetences jomā, piešķirtas rīkojuma tiesības attiecīgās politikas īstenošanai, taču netiktu piešķirtas balsstiesības MK sēdēs.

Valsts prezidents uzskata, ka šāds risinājums būtiski atvieglotu valdības darbu, padarot to konstruktīvāku un efektīvāku noteiktu valsts mērķu sasniegšanā.

Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz to, ka 21.gadsimta Eiropā šādi kombinētas pārvaldības modeļi ir vairumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. Bez “klasiskajiem” ministriem ar tiem padotām ministrijām ir ministri bez portfeļa, īpašo uzdevumu ministri, kuri darbojas premjerministra birojā, valsts ministri, deleģētie ministri un citi, piemēram, Vācijā, Francijā, Igaunijā, Dānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā. Šiem “speciālajiem” vai “otrā ranga” valdības locekļiem atšķirībā no “klasiskajiem” ministriem nav savas ministrijas, bet viņi darbojas kādas “klasiskas” ministrijas sastāvā vai pie Ministru prezidenta.

Valsts prezidenta rosinātie grozījumi MK iekārtas likumā, ko viņš drīzumā iesniegs Saeimā, stātos spēkā līdz ar nākamās Saeimas sanākšanu.

Valsts prezidents arī informēja, ka pie plānotās likuma iniciatīvas – grozījumiem Politisko organizāciju finansēšanas likumā – darbs vēl turpinās, jo sarunās ar ekspertiem klāt nākuši jauni ierosinājumi, ko būtu nepieciešams iestrādāt topošajos likuma grozījumos.

1 komentārs