Valsts pārvaldes reformas ietvaros plānots atbrīvot 3000 ierēdņu

9 komentāri
Valsts pārvaldes reformas ietvaros plānots atbrīvot 3000 ierēdņu
Ilze Zvēra / f64

Otrdien valdība varētu pieņemt apjomīgo Valsts pārvaldes reformu plānu. Tas cita starpā paredz par 3000 samazināt ierēdņu skaitu, vienlaikus pārējiem palielinot algu. Reforma paredz arī reorganizēt vai likvidēt 17 mazās valsts iestādes. Ne visas no tām ir mierā ar šādu risinājumu.

Reformas gaitā paredzēts gan samazināt darbinieku skaitu un celt algas ierēdniecībai, gan apkarot birokrātiju un centralizēt valsts funkcijas. Arī reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts iestādes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pagaidām gan vēl nav neviena lēmuma par kādas iestādes pakļaušanu reorganizācijai. To kopā ar atbildīgajām ministrijām paredzēts izvērtēt līdz nākamā gada vidum.

“Es gribu norādīt – tas nebūt nenozīmē, ka visas šīs iestādes ir jālikvidē. Ja mēs runājam par iestāžu veiktajām funkcijām, skaidrs, ka tie uzdevumi, kurus pilda šīs iestādes, ir nepieciešami. Jautājums ir, kā tos efektīvāk veikt,” saka Valsts Kancelejas direktors Jānis Citkovskis.

Gadījumā, ja iestādē ir vien 10 cilvēku vai pat vēl mazāk, iespējams, šo funkciju nodrošināšanai nav vajadzīga atsevišķa institūcija. Vienlaikus iespējams, ka šīs iestādes savu statusu saglabā, centralizējot vien konkrētas darbības, piemēram, grāmatvedību.

Būtisks arī jautājums, kā uz savā pārraudzībā esošu iestāžu reorganizāciju, skatīsies atbildīgie ministri. Piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vēl ir piesardzīga par rekomendāciju Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam. “Viņi tiešām šobrīd ļoti labi strādā. Ir labas atsauksmes no nozares, ka viņi ir gana stingri, bet arī saprotoši. Ne vienmēr, automātiski saliekot divas iestādes kopā, viens plus viens ir trīs. Dažkārt nesanāk pat divi,” saka ministre.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka jābūt uzmanīgiem, lai iestāde nezaudē darba kvalitāti. Patlaban vēl nav skaidrības, kāds varētu būt finansiālais ieguvums no iecerētajām izmaiņām.

Mazo valsts iestāžu apvienošanas iespējas vērtēja Valsts kontrole. Lai arī vētījums bija no juridisko šķēršļu aspekta, revidenti konstatējuši arī potenciālus uzlabojumus, kas varētu nākotnē ļaut ietaupīt līdzekļus. Šīs mazās iestādes gadā apsaimnieko vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Valsts kontroli nepārsteidz mazo iestāžu pretestība iespējamām izmaiņām. “Izvērtējuma rezultātā mēs nesniedzām nevienus konkrētus priekšlikumus, bet tas, ko mēs konstatējām, ir, ka šīm iestādēm, protams, ir lietas, ko tās varētu uzlabot savā darbībā pat, ja tās netiktu reorganizētas vai likvidētas un turpinātu darboties kā atsevišķas patstāvīgas iestādes,” teic Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa.

Lai arī valdība rīt varētu atbalstīt Valsts pārvaldes reformu plānam, mazās valsts iestādes vēl kādu laiku būs drošībā, un diskusijas par šo jautājumu turpināsies arī nākamgad.

Patlaban valsts pārvaldē ir nodarbināti 60 000 cilvēku. Reformas rezultātā ierēdņu skaits varētu samazināties par trim tūkstošiem.

TOP komentāri

  • Marija Feldmane
  • Vadims Kislovs
    +3 +3 0

    Vadims Kislovs

    reformas jāsāk ar Jēkaba ielu - tad pārējais sakārtosies pats no sevis un punkts !
  • Alīse Āboltiņa
    +2 +2 0

    Alīse Āboltiņa

    Un palicējiem 3x lielākas algas uztaisīs 🤔😬👿! Jēkaba ielā pietiktu ar 30 dīkdieņiem un ministrijas samazināt uz pusi!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl