Valsts mežu dienests aicina ziņot par vilku uzbrukumiem; nokostas jau 74 aitas

0 Komentāru

Jau vēstīts, ka lāču parādīšanās apdzīvotās vietās, kļuvusi par reālu problēmu Igaunijas pierobežā. Taču par sevi atgādina arī citi plēsēji. Galvenokārt vilki, kuri mēdz uzbrukt mājlopiem. Valsts mežu dienests (VMD) apsver pat iespēju palielināt pieļaujamo nomedīšanas apjomu.

Māra Šāveļa saimniecība, lai arī atrodas salīdzinoši nomaļā vietā, gluži mežmalā tā arī nav. Taču viens no rītiem nāca ar sliktām ziņām. Aitas, kuras parasti mierīgi ganījās aplokā bija sadzītas vienā stūrī, savukārt, zemākajā vietā pavērās drūms skats: “Vilna, dzīvnieka atliekas… Viņa vēl agonijā ar to vilku cīnījās. Aita bija tur, kur tagad stāvat, tāda tā lieta…”

Vilku uzbrukumu aitām nav spējis atbaidīt pat lielgabals, kura šāviens atskan ik pēc dažām minūtēm. Un vēl vairāk – arī elektriskais žogs. Rekonstruējot situāciju saimnieks, gan to atslēdzis. Ikdienā tajā ir 5000 voltu spriegums. Taču vilki to sagāzuši ne vienā, bet vairākas vietās: “Šeit bija nākuši iekšā. Gans saplēsts. Viņš arī bija izrauts ārā, šādi. Tā, lūk, izskatījās.”

Fiksēt postījumus saimniecībā bija ieradies VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Par katru uzbrukumu tiek sastādīts akts un viņa mapītē tādu nav maz. Arī fotogrāfijas ar nokostajiem mājlopiem: “Vilku māte ved mazos mācīt medībās. Un tad jau tie taisa lielākus postījumus. Liela bēdu ieleja mums ir Liepna, Krievijas pierobeža ap Gulbeni. Bet godīgi sakot tā ir visa teritorija.”

Valstī kopumā visvairāk vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēts Ventspils novadā, tam seko Madonas un Augšdaugavas novads. Līdz šai nedēļai nokostas vairāk nekā 70 aitas. Tāpat arī liellopi, mājas suņi, staltbrieži privātos dārzos.

Lai palielinātu nomedāmo vilku skaitu VMD aicina ziņot ne vien par jau notikušiem uzbrukumiem, bet arī par par mēģinājumiem, kas atvairīti. Tas palīdzēs precīzākai statistikai.

To, ka vilku populācija pieaugusi apstiprina arī novērojumi dabā. “Pagājušajā gadā 280 bija vilku limits. Praktiski to izpildīja bezsniega apstākļos. Pirms 20 gadiem es nevarēju iedomāties, ka mēs medīsim vilkus bez sniega,” atzīst VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos.

Zīmīgi, ka dzīvē vilku pie mājām nekad nav redzējis arī Māris Šāvelis. Taču nule notikušais viņu satriecis tik tālu, ka viņš gatavs aitu turēšanai teikt ardievas. “Cerēsim uz labāko? Vienmēr ir cerība.”

0 Komentāru