Valsts kontrole Zemkopības ministrijai pārmet bezatbildību derīgo izrakteņu apsaimniekošanā

2 komentāri
Valsts kontrole Zemkopības ministrijai pārmet bezatbildību derīgo izrakteņu apsaimniekošanā
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Latvijā nav naftas ieguves vai dimantu raktuves, bet kaut kādi izrakteņi mums tomēr ir un Valsts kontrole sacēlusi trauksmi par veidu, kā tie Latvijā tiek apsaimniekoti. Zemkopības ministrijas un “Latvijas valsts mežu” darbā konstatēta bezatbildība attiecībā uz kūdras ieguvi.

Kūdra tiekot pārdota krietni zem tirgus cenas, budžetam radot miljonu zaudējumus. Atbildīgie gan pārmetumus noraida un apgalvo, ka šo neizdevīgo līgumu laušana valstij draudētu ar dārgām tiesvedībām.

Valstij piederošos derīgos izrakteņus – kūdru, smilti un granti pārvalda un apsaimnieko Zemkopības ministrijas paspārnē esošie Latvijas valsts meži – otrs vērtīgākais Latvijas uzņēmums, kas ik gadu nopelna desmitiem miljonu eiro. Tomēr Valsts kontroles skatījumā derīgos izrakteņus uzņēmums neapsaimnieko kā rūpīgs saimnieks.

Valsts kontrole secinājusi, ka īpaši slikta situācija ir ar kūdras apsaimniekošanu – uzņēmēji par tās ieguvi maksā nesamērīgi maz, budžetam laupot vairākus miljonus eiro.

“Nav nemaz informācijas, cik tiek iegūts kūdras šajos īpašumos, atšķirīga situācija ir ar smiltīm, tā kā pati akciju sabiedrība pārdod smiltis, tad šāda informācija ir pieejama, savukārt, jau vēlāk veicot revīziju mēs secinājām, ka iznomājot zemes kūdras ieguvei valsts negūst tos ieņēmumus, kas tai pienākas,” saka Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Valsts kontrolē uzsver, ka vēl 2015. gadā bija jāsāk kūdras nomas maksas indeksācija, kas nav darīts. Tādējādi nav iekasēti 1,6 miljoni eiro, bet nākamos 10 gados valstij gar degunu aizies vēl 3 miljoni. Arī attieksme pret kūdras lauku nomniekiem arī neesot vienlīdzīga.

“Tāpat tiek veiktas izsoles, kur noma ir par tirgus cenu, bet vēsturiskajiem līgumiem ir nomnieki, kuri maksā 20%, ir nomnieki, kas maksā 60 – 70%, tad jautājums, kāda te šī vienlīdzīgā attieksme,” norāda VK pārstāve.

“Latvijas valsts meži” pārmetumus par kūdras atradņu zemes nomas maksām noraida. “Līgumi bija slēgti pirms Latvijas valsts mežu dibināšanas un tajos ir ierakstīts, ka mēs nevaram vienpusēji rīkoties. Ja mēs neievērotu šo ierakstu, tas draudētu Latvijai ar tiesvedību, ar jaunu zviedru kuģa lietu, ar jaunu e-enerģijas lietu, tātad tie būtu miljoni, kas tiktu attiesāti Latvijas valstij. Tomēr pašlaik, ko Valsts kontrole ir arī atzīmējusi, jau no pagājušā gada sākuma mums ir izdevies vienoties par likumīgu cenu indeksāciju,” skaidro “Latvijas valsts mežu” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Arī Zemkopības ministrijā uzsver, ka darīts viss iespējamais, lai zaudējumus valstij novērstu. “Mēs sakām paldies VK par to darbu, ko tā ir veikusi, šie ieteikumi būtiski uzlabos mūsu darbu, bet šobrīd jau daļa no šiem ieteikumiem jau ir ieviesti dzīvē,” saka Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis.

Plānots, ka kūdras lauku nomas maksas indeksācija turpināsies pakāpeniski līdz sasniegs pilnu cenu, tas notiks nākamo sešu līdz desmit gadu laikā. Savukārt izrakteņu apsaimniekošanu būtiski uzlabot varēs tikai pēc tam, kad taps Latvijas zemes dzīļu stratēģija, kas joprojām nav izstrādāta.