Valsts kontrole veikusi revīziju par militārajiem tēriņiem: jāuzlabo izdevumu plānošana

Pievienot komentāru
Valsts kontrole veikusi revīziju par militārajiem tēriņiem: jāuzlabo izdevumu plānošana
Ilustratīvs foto. (DMITRIJS ŠUĻŽICS, F64)

Aizsardzības nozarei piešķirtie ievērojamie līdzekļi iztērēti atbilstoši mērķiem, tomēr militāro spēju attīstīšanā pietrūkst ilgtermiņa skatījuma un plānošanas – tādus secinājumus pēc pēdējos četros gados veiktām revīzijām aizsardzības jomā izdarījusi Valsts kontrole. Revīziju detaļas Valsts kontrole gan neizpauž, norādot, ka liela daļa skaidrotās informācijas ir ierobežotas pieejamības.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā Latvijas aizsardzības budžets ir būtiski pieaudzis, un tagad tas jau sasniedzis 600 miljonus eiro gadā. Valsts kontrole šodien atskaitījās par pēdējo četru gadu laikā veiktajām revīzijām aizsardzības sektorā.

”Finansējums, kas tiek paredzēts aizsardzības spēju attīstībā, tiešām tiek izmantots un paredzēts aizsardzībai. (..) Finansējums ”iekrīt” tajā ”kabatā”, kur tas ir paredzēts,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Aizsardzības ministrijas iepirkumu detaļas valsts kontrolieri gan komentē piesardzīgi, norādot, ka liela daļa no revīzijās noskaidrotā ir ierobežotas pieejamības informācija, tādēļ nav publiskojama pilnā apmērā.

Valsts kontrolē norāda uz problēmām militārās attīstības plānošanā. Aizsardzības nozares iepirkumu vājā vieta ir ilgtermiņa redzējuma trūkums. To Valsts kontrole konstatējusi vairākkārt: ”(..) pirms iekārtas iegādes netiek apzināts viss dzīvescikls – cik izmaksās uzturēšana, apkope un uzglabāšana, kādas papildu iemaņas nepieciešamas personālam, kā jaunais pirkums tiks integrēts esošajā nodrošinājumā un, beigu beigās, kā iekārta tiks utilizēta.”

Viens piemērs ieroču sistēmu iepirkums pērn, kas veikts sasteigti, bez pietiekama izvērtējama un personāla mācīšanas. Tāpēc pastāv risks, ka par 5,5 miljoniem eiro iegādāto ieroču sistēmu nevarēs efektīvi izmantot. ”Ja tā sistēma paliks noliktavā un neviens ar to neko nedarīs, tad tā būs izšķērdēta nauda, bet šobrīd mēs nevaram pateikt, ka tas ir neefektīvi. Tāpēc, ka šo sistēmu vēl var lietot,” norāda Grīnhofa.

Runa ir par no Dānijas iegādāto pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu ”Stinger”, kas paredzēta lidojošu objektu iznīcināšanai. ”Tā tehnika nestāv noliktavā. Šīs ir ieroču sistēmas, kur mēs esam veikuši instruktoru apmācību, un šie instruktori apmāca tālāk vienību šīs tehnikas izmantošanai,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Aizsardzības ministrijā sola pretgaisa iekārtas pilnībā ieviest aptuveni gada laikā. Raķešu sistēma Dānijas pirkta sasteigti, jo tajā brīdī bijusi iespēja iegādāties ”Stinger” par īpaši izdevīgu cenu – tā skaidro ministrijā. ”Šis bija gadījums, kad bija pieejamas ļoti lētas ieroču sistēmas, ko mēs arī izšķīrāmies iegādāties tajā brīdī. Protams, var gaidīt šo ilgo posmu, bet tad tas būtu neskaitāmas reizes dārgāk,” pauž Garisons.

Valsts kontrolē norāda arī uz citām atklātām nepilnībām. Sliktas plānošanas dēļ 2017. gadā trūka individuālā zemessargu aprīkojuma. Tāpat no Lielbritānijas iepirktas lietotas kaujas mašīnas, kurām nepieciešama tehniskā apkope un remontdarbi. Tomēr nav izveidota bāze šīs bruņutehnikas atbilstošai uzturēšanai.

Aizsardzības ministrija apņēmusies ieviest visus Valsts kontroles sniegtos ieteikumus. Pašlaik no 48 ieteikumiem ir ieviesti 25.