Valsts kontrole: Pašvaldības aizņemas un būvē uz nebēdu, nereti neizvērtējot projektu lietderību

Pievienot komentāru

Valsts kontrole krata ar pirkstu pašvaldību virzienā. Izrevidēta vietvaru prakse, būvējot dažādus infrastruktūras objektus – piemēram, stadionus un peldbaseinus. Un nereti redzams, – ja jau pašvaldībām ļauj aizņemties naudu, tad tās arī ņem, cik var dabūt, un būvē, nereti neizvērtējot šādu investīciju lietderību.

Slēgšanai paredzētas skolas rekonstrukcija, teju miljonu vērts stadions nelielā pašvaldībā un standartiem neatbilstošs peldbaseins. Šie ir vien daži no piemēriem Valsts kontroles jaunākajā revīzijā, kurā vētīti infrastruktūras projekti 15 pašvaldībās.

Secinājums – pašvaldības aizņemas un būvē uz nebēdu, nereti projektu lietderīgumu pienācīgi neizvērtējot un nesadarbojoties objektu plānošanā ar kaimiņu pašvaldībām.

“Rugāju ciems, kur ir 500 iedzīvotāju, par nepilniem 850 000, aizņemoties no Valsts kases, uzceļ stadionu, kas pēc visiem parametriem atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tajā pašā laikā 18 kilometru attālumu ir Balvi ar ilgstošām futbola tradīcijām un komandu, kurā pagājušajā gadā ir rekonstruēts šis stadions,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Lai pašvaldības aizņemtos naudu Valsts kasē, prasības ir visnotaļ formālas. Finanšu ministrijas izveidotā padome, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, neprasa, lai vietvaras pamatotu projektu nepieciešamību. Padomē pat nav neviena Izglītības ministrijas pārstāvja, lai gan 16% aizdevumu piešķirti izglītības iestāžu projektiem.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) situāciju raksturo kā nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas dzīres. Tās esot sekas Pašvaldību savienības ietekmei, kura mazināšoties: “Ļoti skaists nosaukums – “Ja dod, tad ņem jeb pašvaldību prakse aizņemoties”. Mēs kā latvieši zinām, ka šim teicieniem ir arī otra puse. Ar nepacietību gaidu otru sējumu šai revīzijai: “Ja sit, tad bēdz” jeb pašvaldību prakse, zaudējot privilēģijas.”

Atbildīgās amatpersonas solīja, ka pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti.

Viens no projektiem, kurus Valsts kontrole aplūkoja, ir Carnikavā – iecerētā vietējās pamatskolas sporta kompleksa pārbūvē. Te bija paredzēts pilna izmēra futbola laukums ar dabīgo segumu un sektori dažādām vieglatlētikas disciplīnām. Revidentu ieskatā šis vēriens neatbilst pamatskolas mācību programmas vajadzībām.

Vietējās pašvaldības vadītāja Daiga Mieriņa (LZS) piekrīt Valsts kontrolei un akcentē, ka sākotnējais projekts jau ir pārstrādāts: “Mēs esam izņēmuši visas ekstras, un stadionam ir trīs reizes samazinātas izmaksas. Uz to brīdi acīmredzot Valsts kontrolei vēl nebija jaunie iepirkuma rezultāti.”

Valsts kontroles skaudrajiem secinājumiem gan nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Vietvarās akcentē, – uzlabojumi jau esot notikuši, tai skaitā pateicoties revidentu ieteikumiem.

“2015. gadā stadioni, kas tur salīdzināti, tā jau ir pagātne. Pa šiem gadiem jau šobrīd daudzās gada dokumenti ir sakārtoti,” saka LPS priekšsēdis Gatis Kaminskis (LZS).

Valsts budžetā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem paredz vairāk nekā 100 miljonus eiro. No 2014. lūdz 18. gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumi sasnieguši jau 1,3 miljardus eiro.